Džons Bardīns (angļu: John Bardeen; dzimis 1908. gada 23. maijā, miris 1991. gada 30. janvārī) bija amerikāņu fiziķis, kurš līdz šim ir vienīgais, kas divas reizes ir ieguvis Nobela prēmiju fizikā. Pirmo reizi viņš šo prēmiju saņēma 1956. gadā kopā ar Viljamu Šokliju un Volteru Brateinu par tranzistora izgudrošanu.[1] Otro reizi viņš Nobela prēmiju saņēma 1972. gadā kopā ar Leonu Kūperu un Džonu Šrīferu par to, ka bija viens no BKŠ teorijas, kas izskaidro supravadītspēju, izstrādātājiem.[2]

Džons Bardīns
John Bardeen
Džons Bardīns
Personīgā informācija
Dzimis 1908. gada 23. maijā
Medisona, Viskonsina, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Miris 1991. gada 30. janvārī (82 gadi)
Bostona, Masačūsetsa, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
elektronikas inženierija
Darba vietas Bella Laboratorijas
Ilinoisas Universitāte
Alma mater Viskonsinas-Medisonas Universitāte
Prinstonas Universitāte
Pasniedzēji Jūdžīns Vīgners
Studenti Džons Šrīfers, Niks Holonjaks
Sasniegumi, atklājumi tranzistors
BKŠ teorija
supravadītspēja
Apbalvojumi 1956. gada Nobela prēmija fizikā
1972. gada Nobela prēmija fizikā

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Apbalvojumi
Priekštecis:
Viliss Lems
Polikarps Kušs
Nobela prēmija fizikā
1956.
kopā ar Volteru Brateinu un Viljamu Šokliju
Pēctecis:
Li Džendao
Jans Džeņnins
Priekštecis:
Deniss Gabors
Nobela prēmija fizikā
1972.
kopā ar Leonu Kūperu un Džonu Šrīferu
Pēctecis:
Leo Esaki
Īvars Jēvers
Braiens Džozefsons