Aleksandrs Prohorovs

Padomju un Krievijas fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā

Aleksandrs Mihailovičs Prohorovs (krievu: Алекса́ндр Миха́йлович Про́хоров, dzimis 1916. gada 11. jūlijā, miris 2002. gada 8. janvārī) bija Padomju Savienības un Krievijas fiziķis. 1964. gadā kopā ar Čārlzu Taunsu un Nikolaju Basovu saņēma Nobela prēmiju fizikā "par fundamentālo darbu kvantu elektronikas jomā, kas ļāva konstruēt oscilatorus un pastiprinātājus, kas darbojas saskaņā ar māzera–lāzera principu".[1] Divkārtējs Sociālistiskā Darba Varonis (1969, 1986), apbalvots ar pieciem Ļeņina ordeņiem (1967, 1969, 1975, 1981, 1986), Ļeņina prēmiju (1959) un PSRS Valsts prēmiju (1980).

Aleksandrs Prohorovs
Александр Прохоров
Aleksandrs Prohorovs
Personīgā informācija
Dzimis 1916. gada 11. jūlijā
Valsts karogs: Austrālija Kvīnslenda, Austrālija
Miris 2002. gada 8. janvārī (85 gadi)
Valsts karogs: Krievija Maskava, Krievija
Pilsonība Padomju Savienība
Krievija
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1964)

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot


Apbalvojumi
Priekštecis:
Jūdžins Vīgners
Marija Geperte-Maiere
Hanss Jensens
Nobela prēmija fizikā
1964
kopā ar Čārlzu Taunsu un Nikolaju Basovu
Pēctecis:
Ričards Fainmens,
Džulians Švingers,
Sinitiro Tomonaga