Aleksandrs Prohorovs
Padomju un Krievijas fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā
Aleksandrs Mihailovičs Prohorovs (krievu: Алекса́ндр Миха́йлович Про́хоров, dzimis 1916. gada 11. jūlijā, miris 2002. gada 8. janvārī) bija Padomju Savienības un Krievijas fiziķis. 1964. gadā kopā ar Čārlzu Taunsu un Nikolaju Basovu saņēma Nobela prēmiju fizikā "par fundamentālo darbu kvantu elektronikas jomā, kas ļāva konstruēt oscilatorus un pastiprinātājus, kas darbojas saskaņā ar māzera–lāzera principu".[1] Divkārtējs Sociālistiskā Darba Varonis (1969, 1986), apbalvots ar pieciem Ļeņina ordeņiem (1967, 1969, 1975, 1981, 1986), Ļeņina prēmiju (1959) un PSRS Valsts prēmiju (1980).
| ||||||||||||
| ||||||||||||
AtsaucesLabot
- ↑ «The Nobel Prize in Physics 1964». Nobel Foundation.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs Prohorovs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Jūdžins Vīgners Marija Geperte-Maiere Hanss Jensens |
Nobela prēmija fizikā 1964 kopā ar Čārlzu Taunsu un Nikolaju Basovu |
Pēctecis: Ričards Fainmens, Džulians Švingers, Sinitiro Tomonaga |
 | Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |