Hanness Alfvēns

Hanness Alfvēns; Hannes Alfvén
Alfvēns ap 1942. gadu
Personīgā informācija
Dzimis	1908. gada 30. maijā ; Noršēpinga, Zviedrija
Miris	1995. gada 2. aprīlī (86 gadi); Djursholma, Zviedrija
Zinātniskā darbība
Zinātne	Elektrotehnika, plazmas fizika
Darba vietas	Upsālas Universitāte; Karaliskais Tehnoloģiskais institūts; Kalifornijas Universitāte (Sandjego); Mērilendas Universitāte Koledžpārkā; Dienvidkalifornijas Universitāte;
Alma mater	Upsālas Universitāte
Pasniedzēji	Manne Sīgbāns; Karls Vilhelms Ozēns;
Sasniegumi, atklājumi	magnetohidrodinamika; Alfvēna viļņi;
Apbalvojumi	Nobela prēmija fizikā (1970); Lomonosova Zelta medaļa (1971); Dīraka medaļa (1979); Viljama Bovija medaļa (1988);

Hanness Ūlofs Jesta Alfvēns (zviedru: Hannes Olof Gösta Alfvén; dzimis 1908. gada 30. maijā, miris 1995. gada 2. aprīlī) bija zviedru elektrotehnikas inženieris un plazmas fiziķis. 1970. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā par fundamentālo darbu un atklājumiem magnetohidrodinamikā (MHD), ar pielietojumu dažādās plazmas fizikas jomās.^[1] Alfvēns veica īpašas viļņu klases aprakstu, kas mūsdienās pazīstami ar nosaukumu Alfvēna viļņi (Alfvén wave).^[2]

Alfvēns ieguva izglītību un sākotnēji strādāja elektrotehnikas inženierijas jomā. Vēlāk pievērsās zinātniskiem pētījumiem plazmas fizikas jomā, dodot ieguldījumu teoriju izstrādāšanā par polārblāzmu un radiācijas joslām, par ģeomagnētisko vētru ietekmi uz Zemes magnētisko lauku, par Zemes magnetosfēru un par plazmas dinamiku Piena Ceļa galaktikā.

Atsauces

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hanness Alfvēns.

Apbalvojumi
Priekštecis: Marijs Gells-Manns	Nobela prēmija fizikā 1970 kopā ar Luiju Eiženu Feliksu Neēlu	Pēctecis: Deniss Gabors