Kosmiskais starojums
ar augstu enerģiju apveltītu elementārdaļiņu plūsma, kas galvenokārt nāk no Saules sistēmas ārpuses
Kosmiskais starojums ir ar augstu enerģiju apveltītu elementārdaļiņu plūsma, kas galvenokārt nāk no Saules sistēmas ārpuses. Ir divu veidu kosmiskie starojumi: primārais un sekundārais starojums. Primāro starojumu veido protoni un atomu kodoli, bet sekundārais starojums ir citu elementārdaļiņu plūsma, kas nonāk uz Zemes virsmas, primārajam starojumam iedarbojoties uz Zemes atmosfēru. Šādu sekundāro plūsmu, kas rodas, kosmisko staru daļiņai ar milzīgu enerģiju saduroties ar atmosfēras atomiem, sauc par kosmiskajām šaltīm.[1] Kosmiskais starojums veido daļu no dabiskās radiācijas fona.
Kosmisko starojumu 1912. gadā atklāja Austrijas fiziķis Viktors Hess. 1936. gadā par to viņš saņēma Nobela prēmiju fizikā.
Atsauces
labot šo sadaļu | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |