Šanhaja

Pilsēta Ķīnā

Šanhaja (ķīniešu: 上海市, piņjiņs: Shànghǎi Shì) ir pilsēta Ķīnas austrumos, Jandzi upes grīvā Austrumķīnas jūras krastā. Viena no četrām Ķīnas pilsētām, kurām ir provinces tiesības. Tās municipalitātē 2019. gadā dzīvoja ap 24,28 miljoni cilvēku, tādējādi tā bija otra lielākā pilsēta pasaulē. Lielākā pasaules osta pēc pārkrautajām kravām 2019. gadā. Milzīgs rūpniecības, transporta, kultūras un izglītības (pilsētā ir 24 universitātes) centrs, kurš, dinamiski attīstoties, kļūst par visas Austrumāzijas centru.

Šanhaja
Municipalitāte
上海市
Ķīniešu transliterācija
 • Mandarīnu (piņjiņs)
 • Vu (gari īsā) Zånhae
 • Šanhajiešu (IPA) [zɑ̃'he]
Pudunas panorāma
Pudunas panorāma
Šanhajas municipalitātes atrašanās vieta
Šanhajas municipalitātes atrašanās vieta
Koordinātas: 31°12′0″N 121°30′0″E / 31.20000°N 121.50000°E / 31.20000; 121.50000Koordinātas: 31°12′0″N 121°30′0″E / 31.20000°N 121.50000°E / 31.20000; 121.50000
Valsts Karogs: Ķīna Ķīna
Apdzīvota kopš 5. - 7. gadsimts
Dibināta:
 - Pilsēta

751.g.
 - Apriņķis 1292.g.
 - Municipalitāte 1854.g. 17. jūlijs
Administrācija
 • Tips Municipalitāte
 • ĶKP municip. sekr. Ju Dženšens
 • Mērs Haņs Džens
Platība[1][2]
 • Municipalitāte 7 037 km2
 • sauszeme 6 340 km2
 • pilsēta 5 299 km2
Augstums[3] 4 m
Iedzīvotāji (2016)[4]
 • Municipalitāte 24 150 000
 • blīvums 3 431,9/km²
Laika josla CST (UTC+8)
Pilsētas zieds Julaņas magnolija
Mājaslapa www.shanghai.gov.cn
Šanhaja Vikikrātuvē

2003. gadā Šanhajā tika atklāts pasaulē pirmais komerciālais vilciens uz magnētiskā lauka spilvena Transrapid (darbojas starp Šanhaju un lidostu — 30 km, ātrums — 430 km/h, laiks ceļā — 7 min. 20 sek.).

 
Šanhajas iela

Pilsētas nosaukums nozīmē pie/virs jūras. Sunu dinastijas laikā Šanhaja kļuva par jūras ostu. 1557. gadā tika uzcelti Šanhajas aizsardzības mūri, tomēr līdz pat 19. gadsimtam Šanhaja nebija ne lielākā, ne arī īpaši nozīmīga Ķīnas pilsēta. Tomēr no 19. gadsimta Šanhaja attīstījās ārkārtīgi strauji, jo sava novietojuma dēļ kļuva par tirdzniecības punktu ar Rietumu valstīm.

Pirmā Opija kara laikā (1839—1842) Šanhaju okupēja Lielbritānijas karaspēks. Pēc Nankinas līguma 1842. gadā Šanhaja kļuva par vienu no piecām Ķīnas pilsētām, kurās atļāva tirdzniecību ar Rietumiem. Turpmākie līgumi 1843. un 1844. gadā paredzēja eksteritoriālas tiesības Rietumu valstīm Šanhajā.

Taipinu sacelšanās laikā (1851—1864) pilsēta cieta relatīvi maz. Otrā Ķīnas-Japānas kara laikā no 1937. gada 13. augusta līdz 9. novembrim notika kauja par Šanhaju — ielu cīņas par Šanhaju, kurās bija iesaistīti ap 1 000 000 karavīru. Kaujas rezultātā Šanhaju okupēja Japāna. Šanhaja atradās Japānas okupācijā līdz 1945. gadam. Šajā laikā pilsētā atradās daudz bēgļu no Eiropas valstīm.

1949. gada 27. maijā pilsētu ieņēma Ķīnas komunistu karaspēks. Komunistiskajā Ķīnā Šanhaja kļuva par lielu rūpniecības centru. Daudzas rietumu kompānijas pārtrauca darbu. Kultūras revolūcijas laikā Šanhaja bija viens no tās centriem.

Ekonomiskās reformas Šanhajā tika ieviestas sākot no 1991. gada (vēlāk, kā citur Ķīnā), un pilsēta attīstījās ļoti strauji.

Pilsētā atrodas viena no lielākajām Ķīnas lidostām Šanhajas Pudunas lidosta.

Šanhajā dzimuši:

  1. «Land Area». Basic Facts. Shanghai Municipal Government. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-11-13. Skatīts: 2007-09-12.
  2. «Water Resources». Basic Facts. Shanghai Municipal Government. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-11-13. Skatīts: 2007-09-12.
  3. «Topographic Features». Basic Facts. Shanghai Municipal Government. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-11-13. Skatīts: 2007-09-12.
  4. «Population in Shanghai: 18.45 million and still growing». Xinhua News Agency.

Ārējās saites

labot šo sadaļu