Subrahmanjans Čandrasekars

Subrahmanjans Čandrasekars (Subrahmanyan Chandrasekhar), pazīstams arī kā Čandra (Chandra; dzimis 1910. gada 19. oktobrī, miris 1995. gada 21. augustā), bija indiešu izcelsmes ASV matemātiķis un fiziķis. 1983. gadā kopā ar Viljamu Alfrēdu Fauleru saņēma Nobela prēmijas fizikā par ieguldījumu zvaigžņu evolūcijas pētījumos.[1]

Subrahmanjans Čandrasekars
Subrahmanyan Chandrasekhar
Subrahmanjans Čandrasekars
Personīgā informācija
Dzimis 1910. gada 19. oktobrī
Lahora, Britu Indija, mūsdienās Pakistāna
Miris 1995. gada 21. augustā (84 gadi)
Čikāga, ASV
Pilsonība Britu Indija, Indija (1910-1953)
ASV (1953-1995)
Tautība tamils
Zinātniskā darbība
Zinātne astrofizika, matemātika
Darba vietas Čikāgas Universitāte, Kembridžas Universitāte
Alma mater Kembridžas Universitāte, Madrasas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Čandrasekara robeža
Apbalvojumi 1983. gada Nobela prēmija fizikā

Dzimis Lahorā, Britu Indijā tamilu ģimenē. Viņa tēvabrālis bija Čandrasekhara Venkata Rāmans, kurš Nobela prēmiju fizikā ieguva 1930. gadā.

No 1925. līdz 1930. gadam studēja Madrasas Universitātē, kur sāka rakstīt zinātniskus darbus. 1930. gadā Čandrasekaram piešķīra Indijas valdības stipendiju doktora disertācijas studijām Kembridžas Universitātē. Šo studiju laikā viņš strādāja arī Maksa Borna institūtā Getingenā, kā arī Teorētiskās fizikas institūtā Kopenhāgenā pie Nilsa Bora. 1933. gadā Čandrasekars ieguva doktora grādu Kembridžā. 1935. gadā saņēma publisku kritiku no Artura Edingtona par savu Čandrasekara robežas teoriju. Tas izraisīja viņam vēlēšanos emigrēt no Lielbritānijas.

No 1937. gada līdz pat dzīves beigām strādāja Čikāgas Universitātē. Otrā pasaules kara laikā Čandrasekars strādāja Ballistikas pētniecības laboratorijā. Viņa pētījumi ieinteresēja Robertu Openheimeru, kas viņu uzaicināja piedalīties Manhetenas projektā. Tomēr drošības pārbaude ievilkās un Čandrasekars projektā nepiedalījās. Kopš 1953. gada bija ASV pilsonis.

Čandrasekars savas karjeras laikā vairākas reizes mainīja savu pētījumu jomu. Viņš pētīja zvaigžņu struktūru un baltos pundurus (1929—1939), pēc tam zvaigžņu dinamiku (1939—1943). Tad viņš sāka pētīt radiācijas pārnesi un negatīvā ūdeņraža jonu kvantu teoriju (1943—1950). Vēlāk pievērsās hidrodinamikai un hidromagnētiskai stabilitātei (1950—1961), vispārīgai relativitātes teorijai (1961—1971), melno caurumu matemātiskajai teorijai (1971—1983) un pēc tam pētīja gravitācijas viļņus.[2]

Čandrasekars mira 1995. gadā Čikāgas Universitātes slimnīcā no pēkšņas sirdstriekas. Čandrasekaram par godu nosaukta NASA observatorija un asteroīds 1958 Čandra.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «The Nobel Prize in Physics 1983». Nobel Foundation.
  2. J. J. O'Connor, Robertson, E. F. «Subrahmanyan Chandrasekhar». Biographies. School of Mathematics and Statistics University of St Andrews, Scotland.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Apbalvojumi
Priekštecis:
Kenets Vilsons
Nobela prēmija fizikā
1983
kopā ar Viljamu Alfrēdu Fauleru
Pēctecis:
Karlo Rubia
Simons van der Mērs