Stīvens Veinbergs

Stīvens Veinbergs (angļu: Steven Weinberg; 1933—2021) bija ASV fiziķis. Kopā ar Šeldonu Glešovu un Abdusu Salamu 1979. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā par SU(2) jeb elektrovājās mijiedarbības teorijas izstrādi. Teorijas pareizība tika parādīta eksperimentos Superprotonu sinhrotronā CERN centrā Ženēvā un līdz ar W un Z bozonu atklāšanu 1983. gadā. Darbojās arī kvantu lauku un kosmoloģijas pētījumu jomā. Strādāja pie Lielās apvienotās teorijas (GUT, Grand Unified Theories), kas vienoti skaidrotu visas zināmās elementārdaļiņu un gravitācijas mijiedarbības.

Stīvens Veinbergs Steven Weinberg 2010. gadā Personīgā informācija Dzimis 1933. gada 3. maijā Ņujorka, ASV Miris 2021. gada 23. jūlijā (88 gadi) Ostina, Teksasa, ASV Pilsonība ASV

Zinātniskā darbība Zinātne fizika Darba vietas Teksasas Universitāte Ostinā Pasniedzēji Gunnar Källén, Sam Treiman Sasniegumi, atklājumi elektrovājā mijiedarbība Apbalvojumi 1979. gada Nobela prēmija fizikā

Dzīvesgājums

Viesos pie Nīderlandes karalienes Beatrikses 1983. gadā. No kreisās: Nobela prēmijas laureāti: Pols Bergs (1980), Kristiāns de Divs (1974), Stīvens Veinbergs (1979), karaliene Beatrikse, Manfrēds Eigens (1967), Nikolāss Blūmbergens (1981).

Dzimis 1933. gada 3. maijā Ņujorkā Frederika Veinberga un viņa sievas Evas, dzimušas Israelas, ģimenē. Viņa vecvecāki bija ebreju imigranti no Rumānijas. Mācījās Bronksas zinātnes vidusskolā (Bronx High School of Science) un studēja Kornela Universitātē, tad Kopenhāgenas Nilsa Bora Institūtā. 1957. gadā aizstāvēja PhD grādu Prinstonas Universitātē ar pētījumu par stipro mijiedarbību (The Role of Strong Interactions in Decay Processes).

Strādāja Kolumbijas Universitātes, Bērkli Universitātes (1959—1966), tad Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) un Hārvarda Universitātes pētniecības laboratorijās. 1969. gadā viņš kļuva par MIT profesoru, 1973. gadā par Hārvarda Universitātes profesoru, bet 1982. gadā par Teksasas Universitātes Ostinā fizikas un astronomijas profesoru.

Miris 2021. gada 23. jūlijā Ostinā.

Galvenie darbi

Monogrāfijas

• Gravitation and Cosmology: Principles and Applications of the General Theory of Relativity. Wiley, New York 1972, ISBN 0471925675.
• The Quantum Theory of Fields (3 sējumi: I. Foundations 1995, II. Modern Applications 1996, III. Supersymmetry 2000). Cambridge University Press 1995, 1996, 2000, ISBN 0521670535, ISBN 0521670543, ISBN 0521660009.
• Cosmology. Oxford University Press, Oxford 2008, ISBN 0198526822.
• Lectures on Quantum Mechanics. Cambridge University Press 2013.

Populārzinātniskie raksti

• Unified theories of elementary particle interaction. Scientific American, 1974.
• The First Three Minutes: A Modern View of the Origin of the Universe, 1977.
• The Discovery of Subatomic Particles, 1983
• Elementary Particles and the laws of physics. Dirac memorial lectures. Cambridge University Press, 1986.
• Dreams of a Final Theory, Vintage Books, 1993
• Facing Up: Science and Its Cultural Adversaries. Harvard University Press, 2003, ISBN 0674011201.
• Glory and Terror: The Coming Nuclear Danger. New York Review of Books Inc., 2004.
• A short history of science. Phoenix, London 2005, ISBN 1842127152.
• Lake Views. This world and the universe. Harvard UP, 2010.
• To Explain the World: The Discovery of Modern Science. Allen Lane (Penguin Books Ltd), London 2015. ISBN 0241196620. Harper, New York 2015.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stīvens Veinbergs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)

Apbalvojumi
Priekštecis: Pjotrs Kapica Arno Penziass Roberts Vilsons	Nobela prēmija fizikā kopā ar Šeldonu Glešovu un Abdusu Salamu 1979	Pēctecis: Džeimss Kronins Vals Fičs