Antuāns Anrī Bekerels (franču: Antoine Henri Becquerel; dzimis 1852. gada 15. decembrī, miris 1908. gada 25. augustā) bija franču fiziķis. 1903. gadā viņš kopā ar Pjēru Kirī un Mariju Sklodovsku-Kirī saņēma Nobela prēmiju fizikā par spontānās radioaktivitātes atklāšanu.[1]

Anrī Bekerels
Henri Becquerel
Anrī Bekerels
Personīgā informācija
Dzimis 1852. gada 15. decembrī
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Miris 1908. gada 25. augustā (55 gadi)
Tautība francūzis
Vecāki Aleksandrs Edmonds Bekerels
Bērni Žans Bekerels
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika, ķīmija
Studenti Marija Sklodovska-Kirī
Sasniegumi, atklājumi radioaktivitātes atklāšana
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1903)

Anrī tēvs Aleksandrs Edmonds Bekerels (Alexander Edmond) bija praktiskās fizikas profesors un veica pētījumus par Saules starojumu un fosforescenci, savukārt vectēvs Antuāns Sezārs Bekerels (Antoine César) izgudroja elektrolītisku metodi, kā atdalīt metālus no to rūdām.[2] Arī Anrī dēls Žans Bekerels (Jean) ceturtajā paaudzē bija fiziķis.

Radioaktivitāti Bekerels nejauši atklāja 1896. gadā, kad pētīja Saules gaismas iedarbību uz dažādiem luminiscējošiem materiāliem. Viens no šiem materiāliem bija urāna sāļu (kālija uranilsulfāta) kristālu plāksnītes. Viņš šīs plāksnītes ietina melnā papīrā uz fotoplates un novietoja Saules gaismā. Kārtējo reizi veicot sagatavošanās darbus, debesis apmācās, un Bekerels nolēma eksperimentu pārtraukt, novietojot sagatavoto materiālu atvilktnē. Pēc divām dienām viņš attīstīja fotoplati, necerot iegūt labu uzņēmumu, bet izrādījās, ka uz fotoplates bija redzams ass zīmējums. Viņš tūlīt pievērsās urāna plāksnīšu pētīšanai tumsā, un atklāja, ka tās emitē starojumu, kas vēlāk tika nosaukts par radioaktivitāti.[3]

Anrī Bekerela vārdā ir nosaukta Starptautiskās mērvienību sistēmas radioaktivitātes mērvienība bekerels (Bq).

  1. «The Nobel Prize in Physics 1903». Nobel Foundation.
  2. (angliski) «Biography of Antoine Henri Becquerel». The Nobel Foundation. Skatīts: 2011-02-01.
  3. Valdis Rēvalds. Fizikas un tehnikas vēstures lappuses. Latvijas Universitāte, 2006. 308. lpp. ISBN 9984-802-20-5.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Apbalvojumi
Priekštecis:
Hendriks Lorencs
Pīters Zēmanis
Nobela prēmija fizikā
kopā ar Pjēru Kirī un Mariju Sklodovsku-Kirī

1903
Pēctecis:
Džons Strats