Roberts Vilsons
Roberts Vudrovs Vilsons (angļu: Robert Woodrow Wilson; dzimis 1936. gada 10. janvārī Hjūstonā, Teksasā, ASV) ir ASV astronoms un fiziķis. 1978. gada Nobela prēmijas fizikā ieguvējs par reliktstarojuma atklāšanu, kuru saņēma kopā ar Arno Penziasu un vienlaicīgi ar Pjotru Kapicu.[1]
| ||||||||||||
| ||||||||||||
_(cropped).jpg)
Vilsons studēja Raisa universitātē Hjūstonā, pēc tam Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā, kur, strādājot pie doktora disertācijas, pievērsās radioastronomijai.
1963. gadā Vilsons sāka strādāt Bella laboratorijās Krofordhillā. 1964. gadā, viņš kopā ar Arno Penziasu veica radioastronomijas uztvērēja montāžu. Viņi konstatēja, ka uztvērējs dod fona troksni. Cenzdamies to izskaidrot un novērst, viņi sākumā domāja, ka vainīgi ir pie antenas iemitinājušies baloži. Bet arī pēc antenas attīrīšanas fona troksnis nemitējās. Arī citi iespējamie iemesli neapstiprinājās.[2] Tad Penziass sazinājās ar fiziķi Robertu Diku, kurš izteica minējumu, ka tas varētu būt kosmoloģijas teorijās paredzētais fona starojums jeb reliktstarojums. Tādējādi šis atklājums apstiprināja teoriju par Lielo sprādzienu.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «The Nobel Prize in Physics 1978». Nobel Foundation.
- ↑ www.physics.org. «Nobel-prize winning accidents». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. decembrī. Skatīts: 2014. gada 19. janvārī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Roberts Vilsons.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Filips Andersons Nevils Mots Džons van Vlaks |
Nobela prēmija fizikā 1978 kopā ar Pjotru Kapicu un Arno Penziasu |
Pēctecis: Šeldons Glešovs Abduss Salams Stīvens Veinbergs |