Roberts Vilsons

amerikāņu fiziķis un astronoms

Roberts Vudrovs Vilsons (angļu: Robert Woodrow Wilson; dzimis 1936. gada 10. janvārī Hjūstonā, Teksasā, ASV) ir ASV astronoms un fiziķis. 1978. gada Nobela prēmijas fizikā ieguvējs par reliktstarojuma atklāšanu, kuru saņēma kopā ar Arno Penziasu un vienlaicīgi ar Pjotru Kapicu.[1]

Roberts Vilsons
Robert Woodrow Wilson
Roberts Vilsons 2016. gadā
Roberts Vilsons 2016. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1936. gada 10. janvārī (88 gadi)
Hjūstona, Teksasa, USA
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika, astronomija
Darba vietas Bella laboratorijas Krofordhillā
Alma mater Raisa universitāte
Kalifornijas Tehnoloģiju institūts
Sasniegumi, atklājumi reliktstarojums
Apbalvojumi 1978. gada Nobela prēmija fizikā

Vilsons studēja Raisa universitātē Hjūstonā, pēc tam Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā, kur, strādājot pie doktora disertācijas, pievērsās radioastronomijai.

1963. gadā Vilsons sāka strādāt Bella laboratorijās Krofordhillā. 1964. gadā, viņš kopā ar Arno Penziasu veica radioastronomijas uztvērēja montāžu. Viņi konstatēja, ka uztvērējs dod fona troksni. Cenzdamies to izskaidrot un novērst, viņi sākumā domāja, ka vainīgi ir pie antenas iemitinājušies baloži. Bet arī pēc antenas attīrīšanas fona troksnis nemitējās. Arī citi iespējamie iemesli neapstiprinājās.[2] Tad Penziass sazinājās ar fiziķi Robertu Diku, kurš izteica minējumu, ka tas varētu būt kosmoloģijas teorijās paredzētais fona starojums jeb reliktstarojums. Tādējādi šis atklājums apstiprināja teoriju par Lielo sprādzienu.

  1. «The Nobel Prize in Physics 1978». Nobel Foundation.
  2. www.physics.org. «Nobel-prize winning accidents». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. decembrī. Skatīts: 2014. gada 19. janvārī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu


Apbalvojumi
Priekštecis:
Filips Andersons
Nevils Mots
Džons van Vlaks
Nobela prēmija fizikā
1978
kopā ar Pjotru Kapicu un Arno Penziasu
Pēctecis:
Šeldons Glešovs
Abduss Salams
Stīvens Veinbergs