Gustavs Dalens

Nilss Gustavs Dalens (zviedru: Nils Gustaf Dalén, dzimis 1869. gada 30. novembrī, miris 1937. gada 9. decembrī) bija zviedru fiziķis un inženieris. 1912. gadā ieguva Nobela prēmiju fizikā par automātisko regulatoru izgudrošanu un tā pielietojumu gāzu akumulatoros bāku un boju apgaismojumam.

Gustavs Dalens Gustaf Dalén ap 1895. gadu Personīgā informācija Dzimis 1869. gada 30. novembrī Stēnstorpa, Vesterjētlande (Västergötland), Zviedrija Miris 1937. gada 9. decembrī (68 gadi) Līdinge (Lidingö), Stokholma, Zviedrija Pilsonība Zviedrija Paraksts

Zinātniskā darbība Zinātne fizika, inženierija Darba vietas AGA Alma mater Čalmersa tehniskā universitāte Eidgenössisches Polytechnikum Cīrihē Sasniegumi, atklājumi saules vārsts un citi bāku gaismas avotu regulatori Apbalvojumi 1912. gada Nobela prēmija fizikā

Dalens bija arī uzņēmējs, dibinājis zviedru industriālo gāzes kompāniju AGA. Ir daudzu izgudrojumu autors, piemēram, AGA plīts (Aga cooker), Dalena bākas gaismas avots (Dalén light).

Dzīves sākuma posms

Dalens piedzima 1869. gadā Stēnstorpā, Vesterjētlandē (Västergötland). Jaunībā viņš vadīja ģimenes saimniecību, kur bija izveidojis arī pienotavu. Viņš mācījās lauksaimniecības skolā. 1892. gadā viņš izgudroja piena tauku testēšanas ierīci, ar ko pārbaudīt piena kvalitāti. Dalens savu izgudrojumu parādīja Gustavam de Lavalam Stokholmā. Lavals bija pārsteigts par Dalena izgudrotāja talantu, ieteica viņam pievērsties inženierijai. Dalens iestājās Čalmersa tehniskajā universitātē, ko pabeidza 1896. gadā. Pēc tam Dalens vienu gadu studēja Šveicē Eidgenössisches Polytechnikum. Vēlāk viņš atgriezās Zviedrijā.

1901. gadā Dalens apprecējās ar Elmu Pērsoni. Ģimenē piedzima četri bērni.

Karjera

Dalena bāka Järls ezerā

Dalens 1901. gadā sāka strādāt par tehnisko vadītāju kompānijā Swedish Carbide and Acetylene. 1906. gadā Dalens kļuva par galveno inženieri gāzu akumulatoru kompānijā. 1909. gadā sāka strādāt par vadošo direktoru kompānijā AGA (Svenska Aktiebolaget Gasaccumulator). Ražošanā tika ieviesti daudzi Dalena izgudrojumi.

Dalens daudzos no saviem izgudrojumiem lietoja gāzi kā enerģijas avotu. Viņš strādāja ar acetilēna gāzi, lietojot to kā degvielu bāku gaismas avotiem. 1912. gadā izmēģinājuma laikā Dalens smagi cieta no acetilēna eksplozijas un zaudēja redzi. Kad viņam šajā pašā gadā piešķīra Nobela prēmiju fizikā, viņa vietā to saņēma brālis.

Kaut arī Dalens bija kļuvis akls, līdz mūža beigām (1937) viņš turpināja gan strādāt pie jauniem izgudrojumiem, gan vadīt AGA kompāniju. Viņš ieguva kontraktu par Panamas kanāla aprīkošanu ar gaismām. Vēlāk Dalens pievērsās siltumtehnikas ierīcēm un izgudroja plaši pazīstamo AGA plīti (Aga cooker).

Savas dzīves laikā Dalens saņēma vairāk kā 100 patentus. 1913. gadā viņš kļuva par Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas locekli, bet 1919. gadā arī par Zinātnes un inženierijas akadēmijas locekli.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gustavs Dalens.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Nilsa Gustava Dalena biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)

Apbalvojumi
Priekštecis: Vilhelms Vīns	Nobela prēmija fizikā 1912	Pēctecis: Heike Kamerlings Oness