LIGO
- Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Līgo.
LIGO (no angļu: Laser Interferometer Gravitational-Wave Observatory — "lāzera interferometrijas gravitācijas viļņu observatorija") ir apjomīgs fizikas eksperiments, kas paredzēts gravitācijas viļņu atklāšanai. Projektu 1992. gadā dibināja Kips Torns (Kip Thorne) un Ronalds Drevers (Ronald Drever) no Kalifornijas Tehnoloģiju institūta un Reiners Veiss (Rainer Weiss) no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta. Tagad LIGO ir MIT, Caltech, kā arī citu koledžu un universitāšu zinātnieku kopprojekts un to finansē Nacionālais zinātnes fonds (NSF). Ar 365 miljonu dolāru (2002. gada USD) izmaksām tas ir lielākais un ambiciozākais projekts, kuru realizējis NSF.[1] Projektu pārvalda organizācija LIGO Scientific Collaboration (LSC), kurā apvienojušies aptuveni 600 pētnieki no 40 institūcijām.
'Laser Interferometer Gravitational-wave Observatory' | |
---|---|
LIGO Henfordas vadības telpa | |
Organizācija | LIGO Scientific Collaboration |
Vieta |
1. Hanford Nuclear Reservation, Vašingtona 2. Livingstona, Luiziāna ASV |
Koordinātas |
1. 46°27′18.52″N 119°24′27.56″W / 46.4551444°N 119.4076556°W 2. 30°33′46.42″N 90°46′27.27″W / 30.5628944°N 90.7742417°W |
Viļņa garums | 43—10000 km (30—7000 Hz) |
Uzbūvēts | 1999. |
Pirmā gaisma | 2002. gada 23. augustā |
Teleskopa veids | gravitācijas viļņu observatorija |
Diametrs | 4000 m |
Misija
labot šo sadaļuLIGO projekts ir paredzēts tiešai kosmiskas izcelsmes gravitācijas viļņu atklāšanai. Gravitācijas viļņu mērāmas emisijas zinātnieki cer uztvert no dubultsistēmām (neitronu zvaigžņu vai melno carumu sadursmes vai saplūšanas), masīvu zvaigžņu supernovām (no kurām veidojas neitronu zvaigznes un melnie carumi), akrēcijas neitronu zvaigznēm, deformētu garozu neitronu zvaigžņu rotācijām, kā arī gravitācijas starojuma atliekām, kas veidojušās pēc Lielā Sprādziena. Teorētiski observatorija varētu arī novērot eksotiskākus fenomenus, piemēram, gravitācijas viļņus, kurus izraisījušas kosmisko stīgu oscilācijas vai inflācijas domēnu sienu sadursmes.
Observatorijas
labot šo sadaļuLIGO sastāv no divām observatorijām, kuras šķir 3002 km. Viena no tām LIGO Livingston Observatory atrodas Livingstonā, Luiziāna štatā, otra — Hanfordas kodolrezervātā Vašingtonas štatā, netālu no Ričlendas.
Katra observatorija sastāv no "L" veida sistēmas, kuras iekšienē ir augstas pakāpes vakuums. Katrs plecs ir izstiepts 4 km garumā. Katrā vakuuma sistēmā var būt uzstādīti līdz pieciem interferometriem. Bez tam paralēli ar primāro var darbināt pusgaruma interferometru ar 2 km pleciem.
Livingstonas observatorijā ir uzstādīts viens lāzera interferometrs primārajā konfigurācijā. Henfordas observatorijā ir uzstādīts arī viens interferometrs, analoģisks Livingstonas interferometram, kā arī pusgaruma interferometrs.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ LIGO Fact Sheet at NSF Arhivēts 2011. gada 31. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- LIGO mājas lapa (angliski)
- LIGO Caltech mājaslapā (angliski)
- Advanced LIGO mājaslapa (angliski)