Gustavs Hercs

Gustavs Hercs; Gustav Hertz
Personīgā informācija
Dzimis	1887. gada 22. jūlijā ; Hamburga, Vācijas impērija
Miris	1975. gada 30. oktobrī (88 gadi); Ausrumberlīne, Vācijas Demokrātiskā Republika
Tautība	vācietis
Zinātniskā darbība
Zinātne	fizika
Darba vietas	Halles Universitāte
Alma mater	Humbolta Berlīnes Universitāte
Pasniedzēji	Heinrihs Rubenss; Makss Planks
Studenti	Heins Poze
Sasniegumi, atklājumi	Franka-Herca eksperiments
Apbalvojumi	1925. gada Nobela prēmija fizikā

Gustavs Ludvigs Hercs (vācu: Gustav Ludwig Hertz, dzimis 1887. gada 22. jūlijs, miris 1975. gada 30. oktobris) bija vācu fiziķis. 1925. gadā kopā ar Džeimsu Franku saņēma Nobela prēmiju fizikā par elektronu un atomu sadursmju likumu atklāšanu.^[1] Viņu Franka-Herca eksperiments pierādīja Nīlsa Bora atoma modeļa pareizību.

Gustavs Hercs bija vācu fiziķa Heinriha Rudolfa Herca brāļa dēls.

Biogrāfija Labot

Hercs piedzima 1887. gadā Hamburgā, Vācijas impērijā, advokāta Gustava Teodora Herca (1858–1904) ģimenē. Viņa tēvs bija fiziķa Heinriha Rudolfa Herca brālis.

Gustavs Hercs mācījās Getingenes Universitātē (1906–1907) un Minhenes Universitātē (1907–1908). Pēc tam viņš studēja Humbolta Berlīnes Universitātē un 1911. gadā pabeidza doktora studijas pie Heinriha Rubensa.

No 1911. līdz 1914. gadam Hercs strādāja par Rubensa asistentu Berlīnes Universitātē. Šajā laikā viņš kopā ar Džeimsu Franku veica eksperimentus, pētot neelastīgas elektronu sadursmes ar atomiem gāzēs. Tieši par šiem pētījumiem viņi abi 1925. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā.

Pirmā pasaules kara laikā Hercs dienēja armijā. 1915. gadā viņš guva nopietnu ievainojumu. Pēc kara 1917. gadā atsāka strādāt Berlīnes Universitātē kā privātdocents, bet vēlāk kā fiziķis zinātnieks strādāja Philips kvēlspuldžu rūpnīcā Eindhovenā (1920-1925).

1925. gadā Hercs kļuva par profesoru un Fizikas institūta direktoru Halles Universitātē, bet 1928. gadā ieņēma līdzīgus posteņus Berlīnes tehniskajā universitātē.

Vācijā nākot pie varas NSDAP, tika pieņemts "Likums par profesionālā civildienesta atjaunošanu" (1933). Saskaņā ar to Hercs tika klasificēts kā otrās pakāpes daļēji ebrejs, jo viņa vectēvs no tēva puses Dāvids Gustavs Hercs (1827–1914) bērnībā bija ebrejs, kura ģimene 1834. gadā kristījās luterismā.^[2] Tādēļ Hercs 1934. gadā bija spiests atstāt darbu universitātē un 1935. gadā sāka strādāt kompānijā Siemens par pētnieciskās laboratorijas direktoru. Tur viņš veica pētījumus atomfizikas un ultraskaņas jomās līdz pat 1945. gadam.

Darbs PSRS Labot

Tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, vairāki vācu zinātnieki, tai skaitā Hercs, drošības nolūkos vēlējās izbraukt no Vācijas. Viņiem rūpēja savu zinātnisko institūtu liktenis. Lai pasargātu tos no izlaupīšanas, viņi vienojās vērsties pie PSRS varas pārstāvjiem. Sarunu rezultātā vācu fiziķi izbrauca uz PSRS. Hercs saņēma uzdevumu izstrādāt izotopu seperācijas metodi, izmantojot difūziju inerto gāzu plūsmā. Hercu nozīmēja par vadītāju institūtam "G", kas atradās 10 km no Suhumi. Institūtā strādāja ap 300 vāciešu.

1949. gadā 6 vācu zinātnieki (tai skaitā Hercs) bija konsultanti urāna bagātināšanas rūpnīcā slēgtajā pilsētā Sverdlovska-44. 1950. gadā Hercs pārcēlās uz Maskavu. Par piedalīšanos padomju kodolprojektā Hercam 1951. gadā tika piešķirta Staļina prēmija (otrās klases).

Gustava Herca kaps Hamburgas Olsdorfas kapsētā

Atgriešanās VDR Labot

1954. gadā Hercs pārcēlās uz Vācijas Demokrātisko Republiku, kur piedalījās kodolindustrijas izveidošanas procesā. Viņš strādāja par profesoru un Fizikas institūta direktoru Leipcigas Universitātē. 1961. gadā ieguva emeritus statusu un pensionējās. Viņš bija VDR Fizikas biedrības priekšsēdētājs (1955-1967), pēc tam goda priekšsēdētājs (1967-1975).

Personīgā dzīve Labot

Hercs 1919. gadā apprecējās ar Elenu Dihlmani (mirusi 1941. gadā). Viņiem bija divi dēli Karls Helmuts Hercs and Johaness Heinrihs Hercs, kas abi kļuva par fiziķiem. Karls Helmuts Hercs kļuva pazīstams kā medicīniskās ultrasonogrāfijas izgudrotājs. 1943. gadā Hercs apprecējās ar Šarloti Jollasi. Hercs nomira 1975. gadā 88 gadu vecumā.

Atsauces Labot

↑ «The Nobel Prize in Physics 1925». Nobel Foundation.
↑ Stefan L. Wolff: Juden wider Willen – Wie es den Nachkommen des Physikers Heinrich Hertz im NS-Wissenschaftsbetrieb erging. Jüdische Allgemeine. 2008-01-04. ([1])

Ārējās saites Labot

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gustavs Hercs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Gustava Herca biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)

Apbalvojumi
Priekštecis: Manne Sīgbāns	Nobela prēmija fizikā 1925 kopā ar Džeimsu Franku	Pēctecis: Žans Perēns

[1] «The Nobel Prize in Physics 1925». Nobel Foundation.

[2] Stefan L. Wolff: Juden wider Willen – Wie es den Nachkommen des Physikers Heinrich Hertz im NS-Wissenschaftsbetrieb erging. Jüdische Allgemeine. 2008-01-04. ([1])

[1]

[2]