Marija Sklodovska-Kirī

Marija Sklodovska-Kirī; Marie Skłodowska–Curie
Personīgā informācija
Dzimusi	1867. gada 7. novembrī ; Varšava, Krievijas Impērija; (tagad Polija)
Mirusi	1934. gada 4. jūlijā (66 gadi); Pasī (Passy) Augšsavoja, Francija
Pilsonība	Krievijas Impērija, vēlāk Francija
Tautība	poliete
Vecāki	Vladislavs Sklodovskis; Broņislava Sklodovska
Dzīvesbiedrs	Pjērs Kirī (1859–1906)
Bērni	Irēna Žolio-Kirī (1897–1956); Ēva Kirī (1904–2007)
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne	fizika, ķīmija
Darba vietas	Parīzes Universitāte (Sorbona)
Alma mater	Parīzes Universitāte (Sorbona), ESPCI
Pasniedzēji	Anrī Bekerels
Studenti	Andrē Luī Debjerns; (André-Louis Debierne), ; Margarita Perē; (Marguerite Perey)
Sasniegumi, atklājumi	pētījusi radioaktivitāti; atklāja rādiju un poloniju
Apbalvojumi	Nobela prēmija fizikā (1903); Nobela prēmija ķīmijā (1911)

Marija Salomeja Sklodovska-Kirī (poļu: Maria Salomea Skłodowska-Curie; dzimusi 1867. gada 7. novembrī, mirusi 1934. gada 4. jūlijā) bija poļu izcelsmes Francijas zinātniece. 1903. gadā kopā ar Anrī Bekerelu un savu vīru Pjēru Kirī saņēma Nobela prēmiju fizikā par radioaktivitātes pētīšanu,^[1] bet 1911. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā par ķīmisko elementu rādija un polonija atklāšanu un to radioaktīvo īpašību pētīšanu.^[2] Sklodovska-Kirī ir vienīgā sieviete, kas ieguvusi Nobela prēmijas divās dažādās zinātnēs.

Marija Sklodovska-Kirī dibinājusi Kirī institūtus Parīzē un Varšavā.

Biogrāfija

Marija Sklodovska (Kirī) 16 gadu vecumā.

Sklodovska-Kirī dzimusi Varšavā, Polijā, kas tajā laikā bija daļēji iekļauta Krievijas Impērijā. Viņas tēvs Vladislavs Sklodovskis bija fizikas un matemātikas skolotājs, kā arī Varšavas zēnu ģimnāzijas direktors, bet māte Broņislava Sklodovska vadīja meiteņu internātskolu. Marija bija jaunākā no pieciem bērniem. Kad Marijai bija 8 gadi, no tīfa mirst viņas māsa. Pēc diviem gadiem no tuberkulozes mirst arī māte.^[3]

1883. gadā Marija Sklodovska-Kirī pabeidza meiteņu ģimnāziju ar zelta medaļu. Viņa gribēja turpināt mācības, taču Krievijas Impērija, kurā tobrīd ietilpa daļa no Polijas, nedeva iespēju iegūt augstāko izglītību sievietēm. Viņa vairākus gadus strādāja par guvernanti Cehanovā, līdz beidzot ar māsas palīdzību pārcēlās uz Parīzi, kur studēja ķīmiju un fiziku Parīzes Universitātē (Sorbonā), kur pēc tam kļuva par pirmo sievieti pasniedzēju.

Zinātniskie pētījumi

Sorbonā viņa satika citu pasniedzēju Pjēru Kirī un apprecējās. Kopā viņi pētīja radioaktīvos materiālus, it īpaši urāna rūdu uraninītu. Laboratorijā viņi pārstrādāja 8 tonnas urāna sāļu 4 gados. No urāna rūdas tika iegūts rādijs. 1898. gadā viņi atklāja jaunu ķīmisko elementu poloniju, nosaukumu tam dodot par godu Marijas Kirī dzimtenei Polijai.

1903. gadā Marijai un Pjēram Kirī piešķīra Nobela prēmiju fizikā "par viņu izcilajiem sasniegumiem pētot radiāciju". Apbalvošanas ceremonijā, Kirī izteica vēlmi izveidot savu laboratoriju vai pat institūtu radioaktivitātes pētniecībai. Viņu ideja tika īstenota, bet daudz vēlāk.

Pēc Pjēra Kirī traģiskās nāves 1906. gadā, Parīzes Universitātes fizikas departaments Pjēram paredzēto pasniedzēja vietu piedāvāja Marijai Sklodovskai-Kirī, kas tādējādi kļuva par pirmo sievieti profesori Parīzes Universitātē.

1910. gadā Sklodovska-Kirī sadarbībā ar Andrē Debjernu ieguva rādiju metāliskā formā. Tādējādi tika pabeigts 12 gadu ilgs pētījums, un tika pierādīts, ka rādijs ir atšķirīgs ķīmiskais elements.

1911. gadā Marija Sklodovska-Kirī ieguva Nobela prēmiju ķīmijā "par izciliem sasniegumiem ķīmijas attīstībā: Polonija un rādija atklāšanu". Marija kļuva par pirmo (un līdz šim vienīgā sieviete pasaulē), kas divas reizes ieguvusi Nobela apbalvojumu.

Marija un Pjērs Kirī Parīzē 1900. gadā.

Pirmā pasaules kara laikā Sklodovska-Kirī attīstīja mobilu rentgenogrāfijas iekārtu lietošanu ievainoto karavīru diagnosticēšanā. Tas bija liels sasniegums medicīnā, kas palīdzēja ķirurgiem veikt operācijas.^[4]

Pēc kara beigām Sklodovska-Kirī turpināja strādāt Parīzes Rādija institūtā, kur viņa vadīja studentu darbu un aktīvi veicināja radioloģijas izmantošanu medicīnā. Viņa rakstīja Pjēra Kirī biogrāfiju, kas tika publicēta 1923. gadā.

1921. gadā Sklodovska-Kirī apmeklēja ASV, kur Baltajā namā no prezidenta Vorena Hārdinga saņēma dāvanu — ASV laboratorijās iegūtu 1 gramu rādija turpmākiem eksperimentiem. Otrās ASV vizītes laikā 1929. gadā viņa saņēma ziedojumu, vairāku gramu rādija apjomā izmantošanai Varšavas Rādija institūtā, kas uzsāka darbu 1932. gadā.

Pēdējā savas dzīves gadā Sklodovska-Kirī strādāja pie grāmatas "Radioaktivitāte", kas pēc viņas nāves tika publicēta 1935. gadā.

Nāve

Pjēra un Marijas Kirī kaps Parīzes Panteonā.

Sākotnēji nebija zināma jonizējošā starojuma kaitīgā ietekme, zinātnieki strādāja ar radioaktīvām vielām bez kādiem aizsardzības līdzekļiem. Kad 1920. gados vairāki Sklodovskas-Kirī kolēģi nomira ar leikēmiju, viņa to ļoti pārdzīvoja, bet tomēr palika pie pārliecības, ka radiācija nerada nekādas briesmas. Pagāja vēl gadi, kamēr radās izpratne par apdraudējumu cilvēka veselībai.^[5]

Sklodovskas-Kirī veselība sāka ievērojami pasliktināties, viņa cieta no hroniskām slimībām, bija kļuvusi gandrīz akla kataraktas dēļ. Sklodovska-Kirī pēdējo reizi apmeklēja Poliju 1934. gada sākumā. Jau pēc dažiem mēnešiem 1934. gada 4. jūlijā viņa mira sanatorijā Pasī, Augšsavojā ar leikēmiju, kuru bija izraisījis viņas ilgstošais darbs ar radioaktīvām vielām, kā arī darbošanās ar rentgeniekārtām.

Sklodovska-Kirī tika apglabāta blakus savam vīram Pjēram Kirī kapsētā nelielā pilsētā So (Sceaux), netālu no Parīzes. Daudzus gadus vēlāk, 1995. gadā, godinot abu sasniegumus, viņu pelni tika pārapbedīti Parīzes Panteonā, kur apglabāti dižākie Francijas cilvēki. Ceremonijā piedalījās Francijas prezidents Fransuā Miterāns un Polijas prezidents Lehs Valensa. Miterāns savā runā uzsvēra, ka Marija Sklodovska-Kirī ir vienīga sieviete, kas apglabāta Panteonā savu nopelnu dēļ.^[6]

Atsauces

↑ «The Nobel Prize in Physics 1903». Nobel Foundation.
↑ «The Nobel Prize in Chemistry 1911». Nobel Foundation.
↑ «Marie Curie – Polish Girlhood (1867–1891) Part 1». American Institute of Physics. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. novembrī. Skatīts: 2013. gada 13. decembrī.
↑ «Marie Curie – War Duty (1914-1919) Part 1». American Institute of Physics. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. novembrī. Skatīts: 2013. gada 13. decembrī.
↑ «A Glow in the Dark, and a Lesson in Scientific Peril». The New York Times.
↑ «Marie Curie Enshrined in Pantheon». New York Times.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marija Sklodovska-Kirī.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Marijas Sklodovskas-Kirī biogrāfija Nobela prēmijas oficiālajā mājaslapā (angliski)

Apbalvojumi
Priekštecis: Hendriks Lorencs Pīters Zēmanis	Nobela prēmija fizikā kopā ar Anrī Bekerelu un Pjēru Kirī 1903	Pēctecis: Džons Strats
Priekštecis: Oto Vallahs	Nobela prēmija ķīmijā 1911	Pēctecis: Viktors Griņārs Pols Sabatjē

[1] «The Nobel Prize in Physics 1903». Nobel Foundation.

[2] «The Nobel Prize in Chemistry 1911». Nobel Foundation.

[3] «Marie Curie – Polish Girlhood (1867–1891) Part 1». American Institute of Physics. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. novembrī. Skatīts: 2013. gada 13. decembrī.

[4] «Marie Curie – War Duty (1914-1919) Part 1». American Institute of Physics. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. novembrī. Skatīts: 2013. gada 13. decembrī.

[5] «A Glow in the Dark, and a Lesson in Scientific Peril». The New York Times.

[6] «Marie Curie Enshrined in Pantheon». New York Times.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]