Oscilators

Wikimedia projekta nozīmju atdalīšanas lapa

Oscilators (latīņu: oscillare - šūpoties, svārstīties) ir jebkura ierīce, kurā notiek svārstības, piemēram, diegā iekārts atsvars vai atspere, uz kuras novietots smags objekts. Oscilators var būt gan mehānisks, piemēram, pulksteņa mehānisms vai svārsts, gan elektronisks, piemēram, elektrisko svārstību kontūrs. Katram oscilatoram ir raksturīga noteikta svārstību frekvence jeb pašfrekvence. Parasti oscilatoros notiek divu enerģijas veidu (piemēram, mehāniska oscilatora gadījumā — potenciālās un kinētiskās enerģijas) savstarpējas pārvērtības.

Elektriskajā metināšanā par oscilatoru sauc ierīci augstas frekvences augstsprieguma maiņstrāvas iegūšanai no rūpnieciskās 50 Hz maiņstrāvas[1], bet radiotehnikā - heterodīnu.

Ķīmijā periodiski norisošas reakcijas dažkārt dēvē par ķīmiskajiem oscilatoriem (sk. Belousova—Žabotinska reakcija).

Oscilatora labums

labot šo sadaļu

Sistēmas svārstību rimšanas straujumu raksturo oscilatora labums. Oscilatora labumu mēra ar pilnu svārstību skaitu, ko oscilators veic, līdz tā svārstību amplitūda samazinās e reižu, kur e = 2,71828... ir naturālā logaritma bāze.

  1. Zinātnes un tehnikas vārdnīca. Rīga: Norden AB, 2001, 476. lpp.