Spektroskopija

fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus

Spektroskopija (vācu: Spektroskopie; cēlies no latīņu: spectrum — ‘aina, parādība’ un grieķu: -σκοπία, -skopein — ‘skatīties’)[1] ir fizikas nozare, kas pēta elektromagnētiskā starojuma spektrus.[1]

Baltās gaismas analīze, to sadalot spektrā ar prizmu, ir viens no spektroskopijas piemēriem

Spektroskopija tiek iedalīta dažādās nozarēs pēc elektromagnētisko viļņu diapazona (piemēram, redzamā starojuma spektroskopijā, gamma spektroskopijā).[2]

Tiek pētīti gan dažādi elektromagnētiskā starojuma veidi un diapazoni, gan paši starojumu avoti vai vielas mijiedarbība ar starojumu.[2] Uz šīs nozares pamata izveidojās gan kvantu mehānika, gan kvantu elektrodinamika.[2]

Spektroskopijā pirmos novērojumus 1666. gadā veicis angļu fiziķis Īzaks Ņūtons.[2]

Ar spektroskopijas metodēm var tikt iegūta visbagātākā informācija par vielas uzbūvi.[2] Tā, piemēram, izmantojot spektroskopijas analīzi zvaigžņu pētniecībā, no zvaigznes izstarotās gaismas ir iespējams noteikt tās ātrumu, temperatūru, kā arī ķīmisko sastāvu.[3]

  1. 1,0 1,1 Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 742. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 188. lpp.
  3. Lucas Ellerbroek. Planet Hunters: The Sesrch for Extraterrestrial Life. London : Reaktion Books, 2017. 131. lpp. ISBN 978-1-7802-81-2.

Ārējās saites

labot šo sadaļu