Džons Kokrofts
Sers Džons Daglass Kokrofts (angļu: Sir John Douglas Cockcroft, dzimis 1897. gada 27. maijā, miris 1967. gada 18. septembrī) - britu fiziķis. 1951. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts par atoma kodola sašķelšanu[1] 1932. gadā, kas radīja priekšnoteikumus atomenerģētikas un kodolieroču izstrādei.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Dzimis 1897. gadā dzirnavnieka ģimenē. No 1914. gada studēja matemātiku Mančestras Universitātē. Pirmā pasaules kara laikā dienēja artilērijā. Pēc kara studēja elektrotehniku Mančestras tehnoloģijas koledžā. 1924. gadā ieguva matemātikas grādu Kembridžas Universitātē, un sāka pētniecības darbu Ernesta Rezerforda vadibā.
1928. gadā kopā ar Ernestu Voltonu sāka pētījumus protona paātrināšanā. 1932. gadā, bombardējot litiju ar protoniem, viņiem izdevās sašķelt tā kodolus.
Sākoties 2. pasaules karam, Kokrofs strādāja pie radaru izstrādes. No 1944. gada strādāja Kanādas kodolprogrammā. 1946. gadā atgriezās Lielbritānijā un kļuva par britu atomenerģijas pētīšanas galvenā centra - Atomenerģijas pētīšanas uzņēmuma (Atomic Energy Research Establishment) direktoru.
AtsaucesLabot
- ↑ «The Nobel Prize in Physics 1951». Nobel Foundation.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džons Kokrofts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Džona Kokrofta biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Sesils Pauels |
Nobela prēmija fizikā kopā ar Ernestu Voltonu 1951 |
Pēctecis: Fēlikss Blohs Edvards Pērsels |