Minhene

Bavārijas galvaspilsēta

Minhene (vācu: München) ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes. Pēc iedzīvotāju skaita trešā (aiz Berlīnes un Hamburgas) pilsēta Vācijā. Bavārijas galvaspilsēta. Ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs.

Minhene
München
pilsēta
Minhenes vecpilsēta
Minhenes vecpilsēta
Karogs: Minhene
Karogs
Ģerbonis: Minhene
Ģerbonis
Minhene (Vācija)
Minhene
Minhene
Koordinātas: 48°8′0″N 11°34′0″E / 48.13333°N 11.56667°E / 48.13333; 11.56667Koordinātas: 48°8′0″N 11°34′0″E / 48.13333°N 11.56667°E / 48.13333; 11.56667
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Bavārija
Dibināta 1158. gadā
Citi
nosaukumi
Munich (angļu un franču)
Mnichov (čehu)
Monachium (latīņu un poļu)
Monaco di Baviera (itāļu)
Administrācija
 • Mērs Dieter Reiter
Platība
 • pilsēta 310,7 km2
Augstums 519 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • pilsēta 1 512 491
 • blīvums 4 736/km²
 • urbānā teritorija 2 606 021
 • aglomerācija 5 203 738
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 80331–81929, 85540
Tālruņu kods 089
Mājaslapa muenchen.de
Minhene Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

Pilsētu 1158. gadā dibināja Saksijas hercogs Heinrihs Lauva. Pēc pusgadsimta tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1180. gadā Bavāriju līdz ar Minheni ieguva Otto I fon Vittelsbahs. Vittelsbahi valdīja Bavārijā līdz 1918. gadam. 1255. gadā Minhene kļuva par Augšbavārijas galvaspilsētu.

1632. gadā, Trīsdesmitgadu kara laikā, Minheni ieņēma zviedri, bet 1705. gadā — Hābsburgi. 1759. gadā Minhenē tika nodibināta Bavārijas Zinātņu Akadēmija.

1806. gadā Minhene kļuva par Bavārijas Karalistes galvaspilsētu, bet divdesmit gadus vēlāk uz Minheni pārcēla Landshūtas Universitāti. Bavārijas karaļi Ludvigs I un Maksimiliāns II būtiski pārbūvēja pilsētu.

Pēc Pirmā pasaules kara Minhenē īsu laiku eksistēja komunistu vadīta Bavārijas Padomju Republika. Par spīti tam starp pasaules kariem Minhene pamazām kļuva par nacionālsociālisma atbalsta centru. 1923. gadā Ādolfs Hitlers kopā ar atbalstītājiem veica tā saucamo Alus puču, neveiksmīgi mēģinot gāzt Veimāras Republiku.

Minhenē atradās NSDAP galvenā mītne.

1938. gadā pilsētā tika noslēgta Minhenes vienošanās par Čehoslovākijas sadalīšanu.

Pilsēta smagi cieta Otrā pasaules kara laikā, tomēr tika atjaunota, saglabājot ielu tīklu un pilsētas raksturu.

1972. gadā Minhenē tika rīkotas vasaras olimpiskās spēles, kuru laikā palestīniešu teroristi no organizācijas Melnais Septembris sagrāba par ķīlniekiem Izraēlas sportistus, kuri tika nogalināti.

Ekonomika labot šo sadaļu

Viens no Vācijas ekonomikas centriem. Šeit atrodas galvenās mītnes vairākām transnacionālām kompānijām:

Minhene ir pasaulslavens alus darīšanas centrs. Lielākās alus darītavas ir Löwenbräu, Augustiner un Paulaner.

Kultūra labot šo sadaļu

Minhenē ir vairāki ievērojami muzeji:

Minhene ir Gētes institūta galvenā mītne.

Viena no Minhenes tradīcijām ir ikgadējie alus svētki (kopš 1810. gada) — Oktoberfest, kas katru gadu notiek septembra beigās, oktobra sākumā un ko apmeklē ap 6 miljoniem cilvēku no visas pasaules.

Minhene ir vācu jaunatnes preses izdevumu galvaspilsēta. Minhenē top tādi jauniešu žurnāli kā BRAVO un POPCORN.

Cilvēki labot šo sadaļu

Minhenē dzimuši:

Atsauces labot šo sadaļu

  1. 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.

Ārējās saites labot šo sadaļu