Džulians Seimūrs Švingers (angļu: Julian Seymour Schwinger; dzimis 1918. gada 12. februārī, miris 1994. gada 16. jūlijā) - ASV fiziķis. Viens no kvantu elektrodinamikas teorijas pamatlicējiem. 1965. gada Nobela prēmijas fizikā laureāts (kopā ar Sinitiro Tomonagu un Ričardu Fainmenu).[1] Pirmā elektrovājās mijiedarbības modeļa autors.

Džulians Švingers
Julian Schwinger
Džulians Švingers
Personīgā informācija
Dzimis 1918. gada 12. februārī
Ņujorka, Ņujorka, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Miris 1994. gada 16. jūlijā (76 gadi)
Losandželosa, Kalifornija, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Darba vietas Kalifornijas Universitāte (Bērkli),
Pardū Universitāte,
Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts,
Hārvarda Universitāte,
Kalifornijas Universitāte, Losandželosa
Alma mater Ņujorkas Pilsētas universitāte,
Kolumbijas Universitāte
Pasniedzēji Izidors Rabi
Studenti Rojs Glaubers
Bens Rojs Motelsons
Šeldons Lī Glešovs
Valters Kons
Braiss Devits
Sasniegumi, atklājumi kvantu elektrodinamika
Apbalvojumi 1965. gada Nobela prēmija fizikā

Dzimis Ņujorkā. Studēja Ņujorkas Pilsētas universitātē un Kolumbijas Universitātē, kur 1936. gadā ieguva bakalaura un 1939. gadā doktora grādu (zinātniskais vadītājs Izidors Rabi). Vēlāk strādāja Kalifornijas Universitātē, Bērkli Roberta Openheimera vadībā, bet vēlāk Pardū Universitātē.

Otrā pasaules kara laikā strādāja Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, kur nodarbojās ar radara izveidi. Pēc kara no 1945. līdz 1974. gadam pasniedza Hārvarda Universitātē. Bija zinātniskais vadītājs četriem topošajiem Nobela prēmijas laureātiem.

1972. gadā pārgāja darbā uz Kalifornijas Universitāti, Losandželosā. No 1989. gada pievērsās pretrunīgi vērtētajai aukstās kodoltermiskās sintēzes teorijai. Protestējot pret šīs teorijas, viņaprāt, aizspriedumaino noniecināšanu, izstājās no Amerikāņu Fizikas biedrības.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Apbalvojumi
Priekštecis:
Čārlzs Taunss
Nikolajs Basovs
Aleksandrs Prohorovs
Nobela prēmija fizikā
1965
kopā ar Sinitiro Tomonagu un Ričardu Fainmenu
Pēctecis:
Alfrēds Kastlers