Pārnova jeb supernova ir zvaigznes eksplozija. Eksplozijas parasti ir ļoti spožas un izsauc starojuma zibsni, kas bieži līdzinās veselas galaktikas kopējam spožumam. Šāda eksplozija norisinās no dažām nedēļām līdz pat dažiem mēnešiem. Šajā īsajā laika periodā pārnova var izstarot tik daudz enerģijas, cik Saule neizstaro visas savas dzīves laikā.[1] Sprādziena brīdī no zvaigznes tiek izsviesta daļa vai pat visa viela[2] ar ātrumu, kas sasniedz desmito daļu no gaismas ātruma, tādā veidā izraisot triecienvilni,[3] kas izplatās starpzvaigžņu vidē. Šis triecienvilnis izveido gāzu un putekļu apvalku, kuru sauc par pārnovas atlikumu.

Keplera pārnovas SN 1604 atlikums mākslīgās krāsās
Šis raksts ir par zvaigznes eksploziju. Par konkursu skatīt rakstu Supernova (konkurss).

Eksplozijas laikā pārnovas spožums vairākus tūkstošus reižu pārsniedz novas spožumu.

Pārnovu eksplozijas notiek salīdzinoši reti, un pēdējā — Keplera pārnova — ar neapbruņotu aci mūsu galaktikā redzēta 1604. gadā. Vairākas mūsu galaktikā uzliesmojušas pārnovas kopš tā laika bijušas pamanāmas tikai teleskopos, jo viņu starojumu pa ceļam vājinājusi starpzvaigžņu gāze. Reizēm ar acīm izdodas saskatīt pārnovu uzliesmojumus kaimiņu galaktikās, jo starp galaktikām gāzes ir daudz mazāk kā to iekšienē.

Atsauces un piezīmesLabot

  1. Giacobbe, F. W. (2005). "How a Type II Supernova Explodes". Electronic Journal of Theoretical Physics 2 (6): 30–38. Atjaunināts: 2007-08-03.
  2. «Introduction to Supernova Remnants». NASA Goddard Space Flight Center. 2006-07-27. Skatīts: 2006-09-07.
  3. Schawinski, K. Justham, S.; Wolf, C.; Podsiadlowski, P.; Sullivan, M.; Steenbrugge, K. C.; Bell, T.; Röser, H.-J.; Walker, E. S.; Astier, P.; Balam, D.; Balland, C.; Carlberg, R.; Conley, A.; Fouchez, D.; Guy, J.; Hardin, D.; Hook, I.; Howell, D. A.; Pain, R.; Perrett, K.; Pritchet, C.; Regnault, N.; Yi, S. K. (2008). "Supernova Shock Breakout from a Red Supergiant". Science Express 321: 223. doi:10.1126/science.1160456. PMID 18556514.