Strasbūra

pašvaldība Elzasā

Strasbūra (elzasiešu: Schdroosburi, franču: Strasbourg), arī Strasburga[2] (vācu: Straßburg) ir pilsēta Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā. Elzasas vēsturiskā galvaspilsēta. Elzasas (Alsace) reģiona un Lejasreinas (Bas-Rhin) departamenta centrs. Vēsturiski pilsēta veidojusies un augusi franču un vācu kultūru savstarpējā mijiedarbībā.

Strasbūra
Strasbourg
pilsēta
Strasbūras vecpilsēta
Strasbūras vecpilsēta
Karogs: Strasbūra
Karogs
Ģerbonis: Strasbūra
Ģerbonis
Strasbūra (Francija)
Strasbūra
Strasbūra
Koordinātas: 48°35′4″N 7°44′55″E / 48.58444°N 7.74861°E / 48.58444; 7.74861Koordinātas: 48°35′4″N 7°44′55″E / 48.58444°N 7.74861°E / 48.58444; 7.74861
Valsts Karogs: Francija Francija
Reģions Elzasa
Departaments Lejasreina
Dibināta romiešu laikos
Citi nosaukumi Schdroosburi (elzasiešu)
Straßburg (vācu)
Administrācija
 • Mērs Rolāns Rjē
Platība
 • sauszeme 78,26 km2
Maks. augstums 151 m
Min. augstums 132 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • pilsēta 291 313
 • blīvums 3 488/km²
 • urbānā teritorija 440 264
 • aglomerācija 638 670
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Tālruņu kods 0388, 0390, 0368
Mājaslapa strasbourg.eu
Strasbūra Vikikrātuvē

Strasbūra ir Eiroparlamenta, Eiropas Padomes un Eiropas Cilvēktiesību tiesas mītnes vieta. Strasbūrā atrodas franču-vācu TV tīkla Arte galvenā mītne.

Vēsture labot šo sadaļu

Strasbūra dibināta kā romiešu pilsēta Argentorāte (Argentoratum) romiešu Augšgermānijas (Germania Superior) provincē. 357. gadā pie Strasbūras notika Strasbūras kauja starp alemāņiem un romiešiem Juliāna vadībā. IV gadsimtā tā kļuva par arhibīskapijas centru. Sākot ar V gadsimtu Strasbūru iekaroja alemāņi, huņņi un, visbeidzot, franki, kuri nosauca pilsētu mūsdienu vārdā.

842. gadā Strasbūrā tika uzrakstīts Strasbūras zvērests, kurā pirmoreiz vēsturē bez latīņu un ģermāņu valodām parādās teksts franču valodā. 923. gadā Strasbūra nokļuva Svētās Romas impērijas sastāvā. 1332. gadā pilsētas iedzīvotāji gāza arhibīskapa varu un deklarēja Strasbūru par republiku. 1439. gadā pabeidza Strasbūras katedrāles būvi, kura tajā laikā bija augstākā celtne pasaulē.

16. gadsimtā Strasbūras brīvpilsētā izplatījās luterisms, kura piekritēji pilsētā nodibināja universitāti. Trīsdesmitgadu kara laikā Strasbūra deklarēja neitralitāti, tomēr 1681. gada septembrī to pēkšņā triecienā ieņēma Francijas karaļa Luija XIV spēki.

1697. gada Risvīkas miera līgums akceptēja Strasbūras iekļaušanu Francijā. Francijas hugenotu oficiālās vajāšanas tomēr netika attiecinātas uz Elzasu, tāpēc Strasbūrā turpināja pastāvēt protestantu universitāte. Tajā mācījās arī Gēte un Herders.

1792. gada 25. aprīlī Klods Žozefs Ružē de Lisls (Claude Joseph Rouget de Lisle) Strasbūrā radīja Marseljēzu.

Pēc 1870.—1871. gada Franču-prūšu kara Strasbūra līdz ar Elzasu un Lotringu tika iekļauta Vācijas Impērijā.

Pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā Strasbūra līdz ar Elzasu un Lotringu bez plebiscīta tika iekļauta Francijā.

Kopš 1979. gada Strasbūra ir Eiroparlamenta mītnes vieta, kaut arī sesijas šeit notiek tikai vienu vai divas reizes mēnesī, bet visa ikdienas darbība notiek Briselē.

2000. gadā tika atklāts islāma radikāļu plāns uzspridzināt Strasbūras katedrāli.

Izglītība labot šo sadaļu

Cilvēki labot šo sadaļu

Strasbūrā dzimuši:

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Q124036546.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīca. XX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 40816. sleja.

= Ārējās saites labot šo sadaļu