Atvērt galveno izvēlni

Atoma kodols

atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa
Shematisks atoma kodola attēlojums. Sarkanā krāsā ir protoni, bet zilā krāsā — neitroni

Atoma kodols ir atoma centrālā daļa, kurā koncentrēta tā masa (99,9% no atoma masas). Atoma kodols (1×10-15 m) ir aptuveni 100 000 reižu mazāks par atomu kopumā, bet tā masa ir apmēram 4000 reižu lielāka nekā atomā ietilpstošo elektronu masa. Atoma kodols sastāv no nukloniem, kurus savā starpā saista stiprā mijiedarbība. Nuklonu (protonu un neitronu) skaits kodolā nosaka ķīmiskā elementa tipu, pie kura pieder atoms. Atoma kodols ir elektriski uzlādēts ar pozitīvu zīmi, un tā lielums ir atkarīgs no protonu skaita kodola.

Atomu kodoli ir kodolfizikas pētījumu objekts. Kodolu kā daļiņu ar noteiktu protonu un neitronu skaitu dažreiz dēvē par nuklīdu (skatīt radionuklīdus).

Dažiem kodoliem ir savi vēsturiski izveidojušies nosaukumi:

Fizikālie lielumiLabot

MasaLabot

Tā kā vienam ķīmiskajam elementam var būt vairāki izotopi (atšķirīgs neitronu skaits kodolā), tad arī to kodola masas   ir dažādas. Izotopa nuklonu skaits ir vienāds ar noapaļotu kodola relatīvo atommasu. Nuklonu skaits ir vienāds ar protonu un neitronu summu  . Viena protona masa ir 1,007 u, bet neitrona masa ir 1,009 u.

Masas defektsLabot

Dabā kodola masa ir mazāka par kodolā esošo protonu un neitronu masu summu. Šo starpību sauc par masas defektu  .

 

Masas defekta pastāvēšana liecina, ka nukloniem nav spēkā masu nezūdamības likums. To pierāda relativitātes teorija.

Kodola saites enerģijaLabot

Kodola saites enerģija   ir enerģija, kas pēc Einšteina formulas ir vienāda ar masas defekta un gaismas ātruma kvadrāta reizinājumu.

 

RādiussLabot

Atoma kodola izmēru var aprēķināt pēc formulas:

 ,

kur   — konstante (  m).

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot