Niķelis

Niķelis
28	; ; ; 2; 16; 8; 2
	Ni; 58,6934 g/mol
	[Ar]3d84s2
	; Niķeļa paraugs un monētas no niķeļa un vara sakausējuma
Oksidēšanas pakāpes	+4, +3, +2, 0, −1
Elektronegativitāte	1,91
Blīvums	8908 kg/m3
Kušanas temperatūra	1728 K (1455 °C)
Viršanas temperatūra	3186 K (2913 °C)
Īpatnējā pretestība	(20 °C) 6,93×10-8 Ω·m
Skaņas ātrums	4900 m/s
Van der Vālsa rādiuss	0,163 nm

Niķelis ir ķīmiskais elements ar simbolu Ni un atomskaitli 28. Tas ir sudrabbalts mirdzošs metāls ar nelielu zeltainu nokrāsu. Niķelis pieder pie pārejas metāliem, tas ir ciets un elastīgi. Dabā niķelis galvenokārt ir sastopams kā piemaisījums dzelzsrūdām. Niķelis ir korozijas izturīgs metāls, kuru lieto pārklājumiem (lai aizsargātu pret koroziju) un dzelzs sakausējumos (nerūsošais tērauds). Niķeļa savienojumi parasti ir gaiši zaļi. Savienojumos niķelim parasti oksidēšanas pakāpe ir +2.

Niķelis ir atrodams daudzos meteorītos. Dzelzs meteorītos niķeļa koncentrācija sasniedz no 5 līdz 20%.^[1]

Izotopi

Ir zināmi pieci stabili niķeļa izotopi, kā arī deviņi nestabili izotopi.^[2] Niķelis-58 veido 68,077% no visa kopējā dabā sastopamā niķeļa daudzuma.^[3] Atlikušo izotopu sadalījums ir šāds: niķelis-60 (26,223%), niķelis-61 (1,140%), niķelis-62 (3,634%) un niķelis-64 (0,926%).^[3]

Izmantošana

Niķelis galvenokārt tiek izmantots dažādu sakausējumu izgatavošanā. Niķeļa sakausējumiem ir raksturīga izturība, elastīgums, kā arī pretestība pret koroziju un karstumu. Aptuveni 65% no kopējā niķeļa daudzuma Rietumu pasaulē tiek patērēta nerūsošā tērauda izgatavošanā,^[4] kura pamatelements ir dzelzs ar aptuveni 18% hroma un 8% niķeļa piekausējuma. Ap 12% tiek patērēti karstumizturīgiem sakausējumiem.^[4] Atlikušie 23% no niķeļa tiek izmantoti tērauda sakausējumos, uzlādējamās baterijās, katalizatoros un citās ķīmiskās vielās, kā arī monētu kalšanā, metālliešanas produktos un apšuvumos.

Iegūšana

Aptuveni 30% no visas pasaules niķeļa tiek iegūts Ontārio provincē, Kanādā, galvenokārt no pentlandīta ((Fe,Ni)₉S₈).^[2] Lielā daudzuma niķelis tiek iegūts arī Jaunkaledonijā, Austrālijā, Kubā, Indonēzijā un citur.

Vēsture

Niķeli kā ķīmisko elementu 1751. gadā Stokholmā, pētot nikelīna (NiAs) rūdu, atklāja zviedru mineralogs un ķīmiķis Aksels Fredriks Kronštedts. Vārda izcelsme ir meklējama vācu valodas vārdā kupfernickel, kas nozīmē "velna varš" vai "Svētā Nikolaja (Nick) varš".^[1]

Atsauces

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: niķelis

↑ ^1,0 ^1,1 «Nickel» (angliski). Webelements.com. Skatīts: 2012-10-22.
↑ ^2,0 ^2,1 «Nickel» (angliski). Los Alamos National Laboratory. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-09-25. Skatīts: 2012-10-22.
↑ ^3,0 ^3,1 «Isotopes of the Element Nickel» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2012-10-22.
↑ ^4,0 ^4,1 «Nickel (Ni)» (angliski). Lenntech. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-13. Skatīts: 2012-10-22.