Ervīns Šrēdingers

Ervīns Rūdolfs Jozefs Aleksandrs Šrēdingers (vācu: Erwin Rudolf Josef Alexander Schrödinger, dzimis 1887. gada 12. augustā, miris 1961. gada 4. janvārī) bija austriešu fiziķis, viens no kvantu mehānikas pamatlicējiem. 1933. gadā Šrēdingers kopā ar Polu Diraku ieguva Nobela prēmiju fizikā par ieguldīto darbu kvantu mehānikas attīstīšanā.

Ervīns Šrēdingers Erwin Schrödinger Ervīns Šrēdingers Personīgā informācija Dzimis 1887. gada 12. augustā Austroungārija, Vīne Miris 1961. gada 4. janvārī (73 gadi) Austrija, Vīne Tautība austrietis

Zinātniskā darbība Zinātne fizika Darba vietas Breslavas universitāte Cīrihes universitāte Berlīnes universitāte Jēnas universitāte Oksfordas universitāte Grācas universitāte Štutgartes universitāte Dublinas universitāte Alma mater Vīnes universitāte Studenti Lainuss Polings Sasniegumi, atklājumi Šrēdingera vienādojums Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1933)

Biogrāfija

Dzimis Vīnē, inteliģentu ģimenē. Mācījies klasiskajā ģimnāzijā. Pēc tās absolvēšanas iestājās Vīnes universitātē, kuru pabeidza 1910. gadā. Studiju laikā Šrēdingers ieinteresējas par termodinamiku. Pēc universitātes pabeigšanas viņš kļūst par sava pasniedzēja Franča Eksnera asistentu.

Vēl pirms Pirmā pasaules kara sākuma Šrēdingeru iesauc armijā, kur salīdzinoši mierīgos apstākļos viņš dien visu kara laiku. Pēc kara beigām Šrēdingeru uzaicina par viesprofesoru Jēnas universitātē. 1921. gadā viņš kļūst par Breslavas universitātes (tagadējā Vroclava) ordinēto profesoru. Tajā pašā gadā Šrēdingeru ieceļ par Cīrihes universitātes Teorētiskās fizikas katedras vadītāju, kur nostrādā līdz 1927. gadam. No 1927. līdz 1933. gadam vada katedru Berlīnes universitātē.

Nākot pie varas nacistiem, Šrēdingers dodas uz Oksfordas universitāti. Šeit arī saņem ziņu, ka viņam kopā ar Polu Diraku piešķirta Nobela prēmija fizikā. Seko darbs Grācas universitātē (1936-1938), kuru pēc anšlusa nākas pamest. Pēc atgriešanās Oksfordā un īslaicīga posma Ģentes universitātē Šrēdingers pieņem Īrijas valdības uzaicinājumu vadīt īpaši viņam izveidotu institūtu. Īrijā tiek pavadīti 17 gadi, iegūta Īrijas pilsonība. Pēdējos dzīves gadus (1956-1961) zinātnieks pavada Vīnē, kur lasa lekcijas Vīnes universitātē. Miris no tuberkulozes 1961. gadā.

Zinātniskais darbs

Zinātniskie darbi statistiskajā fizikā, kvantu mehānikā, vispārīgajā relativitātes teorijā. Izstrādājis mikrodaļiņu kustības teoriju - viļņu mehāniku, izveidojis tās pamatvienādojumu - Šrēdingera vienādojumu. Mikroobjektu stāvokļa aprakstīšanai ieviesis viļņu funkciju, pierādījis viļņu mehānikas un matricu mehānikas identitāti (Nobela prēmija fizikā, 1933). Veicis pētījumus mezonu teorijā, elektrodinamikā. Mēģinājis radīt vienoto lauka teoriju.

Ārējās saites

• Biogrāfija (angliski)
• Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)

Apbalvojumi
Priekštecis: Verners Heizenbergs	Nobela prēmija fizikā 1933 (kopā ar Polu Diraku)	Pēctecis: Džeimss Čedviks