Entonijs Hjūišs (angļu: Antony Hewish; dzimis 1924. gada 11. maijā, miris 2021. gada 13. septembrī) bija britu radioastronoms. 1974. gadā kopā ar Martinu Railu ieguva Nobela prēmiju fizikā par apertūras sintēzes metodes izstrādi un pulsāru atklāšanu.[1]

Entonijs Hjūišs
Antony Hewish
Personīgā informācija
Dzimis 1924. gada 11. maijā
Foveja, Kornvola, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Miris 2021. gada 13. septembrī (97 gadi)
Pilsonība Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Zinātniskā darbība
Zinātne astronomija
Darba vietas Kembridžas Universitāte,
Telekomunikāciju pētniecības grupa (Telecommunications Research Establishment)
Mulardas radioastronomijas observatorija (Mullard Radio Astronomy Observatory)
Alma mater Kembridžas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi pulsāri,
apertūras sintēzes metode
Apbalvojumi 1974. gada Nobela prēmija fizikā

Dzimis Fovejā, Kornvolā. Mācījās Kembridžas Universitātē. Otrā pasaules kara laikā strādāja pie aviācijas tehnikas un radaru izstrādes, kur iepazinās ar Martinu Railu. 1946. gadā beidza Kembridžas Universitāti un sāka strādāt Kavendiša laboratorijā. 1952. gadā ieguva doktora grādu. Ierosināja un organizēja radioteleskopa uzstādīšanu Mulardas radioastronomijas observatorijā.

1968. gadā Hjūiša aspirante Džoselīna Bella atklāja pulsārus. Publikācijā par pulsāriem Hjūišs bija minēts kā pirmais, Bella kā otrā. 1974. gadā Nobela prēmija tika piešķirta Hjūišam, neatzīmējot viņa aspiranti, kas izsauca pretrunīgus vērtējumus. Tomēr Bella neizteica nekādas pretenzijas, uzskatot, ka par aspirantu atklājumiem vienmēr galvenais atbildīgais ir darba vadītājs.[2]

  1. «The Nobel Prize in Physics 1974». Nobel Foundation.
  2. Cosmic Search Issue 1 (Volume 1 Number 1, January 1979) Arhivēts 2013. gada 6. jūnijā, Wayback Machine vietnē.. NAAPO. Retrieved on 2012-06-07.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Apbalvojumi
Priekštecis:
Leo Esaki
Īvars Jēvers
Braiens Džozefsons
Nobela prēmija fizikā
kopā ar Martinu Railu

1974
Pēctecis:
Oge Bors
Bens Motelsons
Džeimss Reinvoters