Entonijs Hjūišs
Entonijs Hjūišs (angļu: Antony Hewish; dzimis 1924. gada 11. maijā, miris 2021. gada 13. septembrī) bija britu radioastronoms. 1974. gadā kopā ar Martinu Railu ieguva Nobela prēmiju fizikā par apertūras sintēzes metodes izstrādi un pulsāru atklāšanu.[1]
| ||||||||||||
|
Dzimis Fovejā, Kornvolā. Mācījās Kembridžas Universitātē. Otrā pasaules kara laikā strādāja pie aviācijas tehnikas un radaru izstrādes, kur iepazinās ar Martinu Railu. 1946. gadā beidza Kembridžas Universitāti un sāka strādāt Kavendiša laboratorijā. 1952. gadā ieguva doktora grādu. Ierosināja un organizēja radioteleskopa uzstādīšanu Mulardas radioastronomijas observatorijā.
1968. gadā Hjūiša aspirante Džoselīna Bella atklāja pulsārus. Publikācijā par pulsāriem Hjūišs bija minēts kā pirmais, Bella kā otrā. 1974. gadā Nobela prēmija tika piešķirta Hjūišam, neatzīmējot viņa aspiranti, kas izsauca pretrunīgus vērtējumus. Tomēr Bella neizteica nekādas pretenzijas, uzskatot, ka par aspirantu atklājumiem vienmēr galvenais atbildīgais ir darba vadītājs.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «The Nobel Prize in Physics 1974». Nobel Foundation.
- ↑ Cosmic Search Issue 1 (Volume 1 Number 1, January 1979) Arhivēts 2013. gada 6. jūnijā, Wayback Machine vietnē.. NAAPO. Retrieved on 2012-06-07.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Entonijs Hjūišs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Entonija Hjūiša biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Leo Esaki Īvars Jēvers Braiens Džozefsons |
Nobela prēmija fizikā kopā ar Martinu Railu 1974 |
Pēctecis: Oge Bors Bens Motelsons Džeimss Reinvoters |