Ričards Filipss Fainmens (angļu: Richard Phillips Feynman, izrunā: /ˈfaɪnmən/, dzimis 1918. gada 11. maijā, miris 1988. gada 15. februārī) bija amerikāņu zinātnieks un polimāts. 1965. gadā par pētījumiem kvantu elektrodinamikā Fainmens kopā ar Džulianu Švingeru un japāņu zinātnieku Sinitiro Tomonagu saņēma Nobela prēmiju fizikā.[1] Viņš bija arī viens no pirmajiem, kas 1959. gadā sāka runāt par nanotehnoloģiju piedāvātajām iespējām nākotnē. Savas dzīves laikā Fainmens bija viens no pazīstamākajiem zinātniekiem pasaulē.

Ričards Fainmens
Richard Feynman
Ričards Fainmens
Personīgā informācija
Dzimis 1918. gada 11. maijā
Manhatana, Ņujorka, Ņujorka, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Miris 1988. gada 15. februārī (69 gadi)
Losandželosa, Kalifornija, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Pilsonība ASV
Tautība amerikānis
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne teorētiskā fizika
Darba vietas Manhetenas projekts, Kornela Universitāte, Kalifornijas Tehnoloģiju institūts
Alma mater Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts un Prinstonas Universitāte
Pasniedzēji Džons Arčibalds Vīlers
Studenti Džordžs Cveigs, Daglass Ošerofs, Roberts Barro
Sasniegumi, atklājumi Feinmana diagramma, kvantu elektrodinamika
1965. gada Nobela prēmija fizikā

1996. gadā par Ričardu Fainmenu tika uzņemta biogrāfiska kinofilma "Bezgalība" (Infinity).[2] Viņu šajā filmā atveidoja aktieris Metjū Broderiks.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Priekštecis:
Čārlzs Taunss
Nikolajs Basovs
Aleksandrs Prohorovs
Nobela prēmija fizikā
1965
kopā ar Sinitiro Tomonagu un Džulianu Švingeru
Pēctecis:
Alfrēds Kastlers