Latvijas Centrālās padomes memorands

Latvijas Centrālās padomes memorands ir vēsturisks dokuments, ko Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 17. martā pieņēma Latvijas Centrālā padome (LCP) un parakstīja 188 Latvijas politiskie un kultūras darbinieki (dokumentā ierakstīts arī 189. — E. Morica — uzvārds, bet viņa paraksta nav). Memorands deklarēja nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību. Šī dokumentārā liecība ir nozīmīgs piemērs latviešu pretošanās kustības darbībai Otrā pasaules kara laikā.

1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstu lapa

2009. gadā tas tika iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.

Kopš 2021. gada 17. martā tiek atzīmēta Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena.

Vēsture

1943. gada 13. augustā pēc LU profesora Konstantīna Čakstes iniciatīvas izveidoja Latvijas Centrālo padomi, kurā līdz Ulmaņa apvērsumam 1934. gadā ietilpa Latvijas Saeimā pārstāvēto lielāko partiju pārstāvji. Tas piešķīra LCP valstisku autoritāti un norādīja uz saikni ar agrāko legālo Latvijas valsts varu. Pēc LCP ierosmes 1944. gada martā Fēlikss Cielēns, piedaloties profesoram Andrejam Teikmanim, izstrādāja Latvijas Centrālās padomes memorandu. Memorands bija domāts iesniegšanai Rietumvalstu valdībām, taču, lai nodrošinātu iespēju parakstu vākšanai okupācijas apstākļos, tas bija adresēts Latviešu leģiona ģenerālinspektoram ģenerālim Rūdolfam Bangerskim. Pēc parakstu savākšanas deklarācijas norakstus izsūtīja uz ārzemēm, bet ģenerālis Bangerskis to kā nepareizi adresētu atteicās pieņemt. Deklarāciju šifrētā veidā nosūtīja uz Zviedriju, nodeva vēstniekam Voldemāram Salnajam un ar pēdējā starpniecību rietumvalstīm.

Reakcija uz memorandu

1944. gada 26. maijā reihsministrs Alfrēds Rozenbergs memoranda sakarā uz Berlīni izsauca Oskaru Dankeru un Hinrihu Lozi, par ko saglabājies protokolisks pieraksts, kurā minēts Rozenberga teiktais:

„Diemžēl mēs nupat piedzīvojām jaunus ļoti prominentu latviešu personu uzbrukumus. Tie vēlējās ģenerāli Bangerski mudināt kādu viņu sarakstītu memorandu nosūtīt fīreram, ko Bangerskis tomēr atsacījies darīt. Šinī memorandā viņi prasīja ne tik vien Latvijas bijušās brīvvalsts atjaunošanu, bet arī tiesības vest sarunas ar jebkuru valsti, kas atzina šo latviešu gribas deklarāciju. Tas varētu nozīmēt, ka zināmos apstākļos latviešu valsts, kas šodien varētu balstīties uz vācu [aizsardzību], varētu prasīt sev tiesības vest sarunas ar valstīm, kas karo ar Vāciju [!]. Tā ir pilnīga neiespējamība, un tā arī tā jānovērtē. [..] Es atkal pieskāros memorandam un paskaidroju ģenerālim Dankeram, ka citos reihskomisariātos līdzīgos gadījumos zināms skaits atbildīgo būtu nekavējoties nošauti! Šī raksta ierosinātājs [Čakste], cita starpā, esot jau apcietināts. Dankers lūdza, vai visu šo lietu, par kuru viņš neko nezinot, nevarētu atstāt mierā, vai to nevarētu vairāk uzņemt ar humoru. Galu galā Latvija taču darījusi visu, kas tai bijis pa spēkam. Es viņam labprāt apstiprināju, ka latviešu tauta šais gados čakli strādājusi, bet arī norādīju, ka zināmām aprindām ir sakari ar igauņu un latviešu emigrācijas organizācijām Zviedrijā un ASV. Ja to pierādītu, tad maigs spriedums gan nebūtu vietā. Dankers domāja, ja šādi sakari pastāvētu, tad lietas būtu nopietnākas. Bez tam es centos Dankeram paskaidrot, ka nav iespējams, ka valstis [zemes], kuras Vācija atbalsta, varētu vēlāk vecā bezrūpībā vest sarunas ar Angliju vai Ameriku, pretēji vācu politikai un Eiropas vienotībai. Visiem būtu svarīgāki, ja viņu kultūra, skolas un tiesību sistēma būtu nodrošināta. Dankera uzdevums būtu tagad saviem tautiešiem pateikt, ja Latvija cenšas mainīt vācu pārvaldes apstākļus, tas kaitētu pašai tautai.”

Paslēptais memoranda oriģināls

Visu pēckara PSRS okupācijas laiku memoranda oriģināls bija paslēpts zem grīdas dēļiem namā Peldu ielā 19 Vecrīgā, kur kādu laiku mitinājās nacionālās pretošanās kustības dalībniece advokāte Valija Veščunas-Jansone (1902—1990), kuras vīrs inženieris Vilhelms Jansons bija viens no memoranda parakstītājiem. Iespējams, ka kara beigās viņa ar memoranda oriģinālu devās uz Kurzemi, lai pārvestu to uz Rietumu valstīm, taču atgriezās Rīgā.

Paslēpto memoranda oriģinālu nejauši atrada 2001. gadā, veicot remontdarbus. Tas tika nodots Latvijas Kara muzejam glabāšanā. 70 gadus pēc Memoranda parakstīšanas muzejs tam par godu 2014. gada martā rīkoja īpašu izstādi un sāka veidot Memoranda parakstītāju biogrāfisko vārdnīcu „Ar parakstu par Latviju. Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas", kuras atvēršana notika 2015. gada 25. februārī.

Memoranda pamatteksts

"[..] Ienaidnieks no austrumiem atkal draudoši tuvojas Latvijas zemei. Tas ir tas pats ienaidnieks, kuŗa bruņotie spēki 1940. gada 17. jūnijā militari okupēja Latvijas Republiku, tā pati vara, kas drīzi pēc okupācijas izdeva it kā mūsu tautas vārdā Latvijas Saeimas vēlēšanu likumu, bet pēc tam pati šo pēc formas it kā demokrātisko vēlēšanu likumu neievēroja, rupji pārkāpa, pielaižot tikai vienu komunistu un viņu līdzskrējēju sarakstu un turklāt vēl viltojot balsošanas rezultātus. Iznākums, protams, nevarēja dot un nedeva tautas pārstāvjus, bet krievu okupācijas varas ieceltņus. Šie ieceltņi lēma un lūdza Padomju Savienību neatkarīgo Latvijas Republiku uzņemt tās sastāvā. Pēc tam paziņoja visai pasaulei, ka Latvijas Republika brīvprātīgi tai pievienojusies. Tas pats, tādā pašā veidā un tanī pašā laikā notika ar neatkarīgo Igaunijas un Lietuvas Republiku. Latvijas varmācīgā pievienošana Padomju Savienībai izdarīta rupji pārkāpjot Latvijas Republikas satversmi un laužot Latvijas — Padomju Savienības savstarpējos līgumus, Tautu Savienības paktu un veselu virkni starptautisku līgumu. Latvijas pievienošana Padomju Savienībai nav arī atzīta starptautisko tiesību nozīmē. No sacītā neapstrīdami izriet, ka pēc starptautiskām tiesību normām Latvijas Republika tiesiski turpina pastāvēt. Tāpēc Padomju Savienības valdības un preses oficialam viedoklim, kā arī dažu ārvalstu laikrakstu paustam uzskatam, it kā Latvija būtu Padomju Savienības sastāvdaļa un tāpēc tā tagad atkal būtu no jauna iekļaujama Padomju Savienībā, nav nekāda tiesiska pamata. Tāpat neapšaubāmi izriet, ka nepamatota ir arī pašreizējā vācu okupācijas varas nostāja, it kā Latvija būtu Padomju Savienības sastāvdaļa. Šīs nostājas praktiskā izpausme konstatējama visā vācu okupācijas varas politiskā un saimnieciskā rīcībā. Šāds viedoklis nav arī savienojams ar vācu okupācijas varas uzdevumā izdarīto Latvijas iedzīvotāju mobilizāciju Vācijas bruņotiem spēkiem. Tāda vācu okupācijas varas rīcība dziļi aizvaino mūsu tautu un rada tanī dibinātu neapmierinātību. Latvijas nācijas tiesiskai apziņai un nacionālai pašcieņai atbilstu tāda mobilizācija Latvijas armijai, kas būtu izsludināta Latvijas valsts likumīgo orgānu vārdā un Latvijas valsts aizsardzībai. Tikai tāda mobilizācija lietderīgi veidotu mūsu militāro spēku, ievērojami veicinātu un kāpinātu tā kaujas spējas. Pēc mūsu izpratnes otrā pasaules kaŗa tagadējā norisē ir tiešām pienācis brīdis, kad apdraudēta mūsu tautas dzīvība, pati tautas esamība — pienācis liktenīgais brīdis: būt vai nebūt. Pēc visiem dabas un cilvēcības likumiem neviens mums nevar apstrīdēt tiesības aizstāvēties, ja tiek apdraudēta mūsu nācija un tās esamība. Pamatojoties uz šīm atziņām, mēs deklarējam Latvijas tautas gribu un gatavību aizstāvēt visiem mums iespējamiem spēkiem un līdzekļiem Latvijas valsts robežas pret uzbrūkošo ienaidnieku.

Sacīto ievērojot, mēs, apakšā parakstījušies, Latvijas nācijas vārdā deklarējam sekojošo mūsu tautas vienoto gribu:

1. Nekavējoties atjaunojama Latvijas Republikas faktiskā suverenitāte.
2. Sastādama, saskaņā ar spēkā esošo Latvijas Republikas 1922. g. satversmi, Latvijas valdība uz koalicijas pamatiem, kas pulcētu ap sevi visu Latvijas tautu.
3. Latvijas valdības tuvākiem galveniem uzdevumiem jābūt: valsts aparāta un Latvijas armijas atjaunošana, Latvijas valsts territorijas aizstāvēšana pret draudošo Padomju Savienības armiju iebrukumu un — cik tālu tas kaŗa apstākļos iespējams — diplomātisko sakaru nodibināšana ar ārvalstīm un pirmā kārtā ar tām, kas atzītu šo mūsu deklarēto nācijas gribu un atbalstītu priekšā stāvošo militāro uzdevumu — Latvijas valsts aizsargāšanu.

Pēc mūsu ieskata sekmējama arī ciešas savienības nodibināšana ar Igauniju un Lietuvu un šīs savienības pārveidošana Baltijas valstu konfederācijā, ja minētās valstis tam piekristu. [..]”

Memoranda parakstītāji

1. Pauls Kalniņš, 1., 2., 3., 4. Saeimas priekšsēdētājs
2. Kārlis Pauļuks, 1., 2., 3. Saeimas deputāts, 4. Saeimas I vicepriekšsēdētājs
3. Jāzeps Rancāns, bīskaps, 1., 2., 3. Saeimas deputāts, 4. Saeimas II vicepriekšsēdētājs
4. Pēteris Juraševskis, 2., 3., 4. Saeimas deputāts, bij. Ministru prezidents
5. Fēlikss Cielēns, 1., 2., 3., 4. Saeimas deputāts, bij. ārlietu ministrs
6. Dāvids Apinis, 4. Saeimas deputāts
7. Voldemārs Zāmuēls, bij. Ministru prezidents
8. Teodors Grīnbergs, LELB arhibīskaps
9. Jānis Vārsbergs, prof., Satversmes sapulces loceklis
10. Kārlis Skalbe, rakstnieks, Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces loceklis un 4. Saeimas deputāts
11. Teodors Zvejnieks, Tiesu palātas priekšsēdētājs (v.i.)
12. Pēteris Leitāns, Tiesu palātas tiesnesis
13. Mārtiņš Peniķis, ģenerālis, bij. Latvijas armijas komandieris
14. Pāvils Kvelde, prof., JLA rektors
15. Eduards Kalniņš, ģenerālis, bij. kara ministrs
16. Andrejs Teikmanis, prof., Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas prorektors
17. Maksis Eglītis, prof., JLA Lauksaimniecības fak. dekāns
18. Jānis Priede, ģenerālis, Vidzemes divīzijas komandiera palīgs
19. Spricis Paegle, bij. tirdzniecības–rūpniecības ministrs, Sarkanā Krusta priekšnieks
20. Rūdolfs Markuss, prof., JLA mežsaimniecības fakultātes dekāns
21. Viktors Dāle, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs
22. Vilis Vītols, prof., Universitātes Rīgā prorektors
23. Verners Tepfers, ģenerālis, bij. Kara virsprokurors, Pieminekļu valdes priekšsēdētājs
24. Jānis Kalacis, senators, Tiesu palātas tiesnesis
25. Roberts Ivanovs, bij. Valsts kontrolieris, 1. Saeimas deputāts
26. Kārlis Straubergs, prof., bij. Izglītības ministrs
27. Mintauts Čakste, senators
28. Anna Bormane, dr. med.
29. Jānis Breikšs, 2., 3. un 4. Saeimas deputāts, Saeimas sekretārs
30. Ādolfs Robežnieks, Tiesu palātas prokurors
31. Ādolfs Klīve, 1., 2., 3. Saeimas deputāts, bij. Latvijas Bankas priekšsēdētājs
32. Augusts Pētersons, bij. Veselības dep. direktors
33. Jānis Endzelīns, LU profesors
34. Voldemārs Alksnis, Tiesu palātas dep. priekšsēdētājs
35. Alfreds Valdemārs Tauriņš, JLA profesors
36. Pēteris Stērste, Tiesu palātas loceklis, senators
37. Pēteris Delle, JLA profesors
38. Dāvids Bīskaps, Jelgavas slimnīcas direktors
39. Jānis Teriņš, 4. Saeimas deputāts
40. Rūdolfs Jānis Alksnis, senators
41. Antons Kursišs–Kursīts, bij. Satiksmes ministrs
42. Augusts Rumpēters, senators, Tiesu palātas loceklis
43. Arnolds Pēteris Aizsilnieks, prof., „Turība” galvenais direktors
44. Kārlis Vilis Lauskis, Bulduru Dārzkopības vidusskolas direktors
45. Jānis Ziediņš, tiesnesis
46. Ernests Blese, LU profesors
47. Aleksandrs Gubens, bij. Latvijas Senāta priekšsēdis
48. Georgs Apinis, tiesnesis
49. Kārlis Bērziņš, prof., bij. Amatniecības kameras pr. vietn.
50. Ludvigs Sēja, bij. Ārlietu ministrs
51. Arturs Sakenfelds, uzņēmējs
52. Videvūts Zeminskis, Rīgas apgabaltiesas vicepriekšsēdētājs
53. Arvīds Klāvsons, žurnālists
54. Eduards Grosbergs, arhitekts
55. Konstantīns Čakste, LU prof., advokāts
56. Eduards Jānis Krieviņš, pulkvedis, bij. Armijas virstiesas loc.
57. Jānis Asars, LU profesors
58. Broņislavs Rudiks, LU docents
59. Jūlijs Ozoliņš, pulkvežleitnants, bij. kara tiesnesis
60. Jānis Verners Vītiņš, bij. Tiesu departamenta direktors
61. Eduards Šīrons, LU profesors
62. Paulis Radziņš, Komercskolas un Tirdzniecības skolas direktors
63. Jūlijs Vecozols, rakstnieks
64. Nikolajs Dūze, ģenerālis
65. Zinaīda Lazda, dzejniece
66. Pēteris Sockis, notārs
67. Oļģerts Bištēviņš, diriģents
68. Sergejs Duks, diriģents
69. Valija Priedīte, Meiteņu apvienības vadītāja
70. Arvīds Prēdelis, ērģelnieks
71. Alfons Kušķis, agronoms
72. Pēteris Miezītis, Cēsu ģimnāzijas direktors
73. Jāzeps Vītols, prof., Latvijas konservatorijas rektors
74. Eduards Grantskalns, Latvijas Satversmes sapulces, 1., 2., 3. un 4. Saeimas deputāts
75. Jēkabs Poruks, Rīgas operas direktors
76. Mārtiņš Vācietis, ģenerālis
77. Pauls Jurevičs, LU profesors
78. Jūlijs Students, Latvijas konservatorijas docents
79. Viļums Skubiņš, agronoms, bij. Zemes padomes loceklis
80. Jānis Grīns, rakstnieks, Latvijas Nacionālā teātra direktors
81. Kristīne Pāvuliņa, skolas direktore
82. Jānis Alfrēds Kaktiņš, LU profesors
83. Pēteris Mucenieks, LU profesors, Darba kameras Darba aizsardzības sekcijas priekšsēdētājs
84. Olga Taube (Anna Dagda), filoloģe, dzejniece
85. Vilis Skārds, LU profesors
86. Heinrihs Zariņš, Preses biedrības sekretārs
87. Jānis Francis, ģenerālis
88. Alfrēds Stūre, uzņēmējs, bij. „Turība” direktors
89. Kārlis Kundziņš, profesors, Teoloģijas fakultātes dekāns
90. Paulis Kundziņš, profesors, Arhitektūras fakultātes dekāns
91. Eižens Laube, LU profesors, arhitekts
92. Jānis Rudzītis, rakstnieks
93. Arturs Ozoliņš, Rīgas Latviešu skolotāju b-bas valdes loc.
94. Vladislavs Puriņš, ārsts
95. Pēteris Bērziņš, ierēdnis, Latvijas vēstures institūta loceklis
96. Jānis Šulcs, LU profesors, Latvijas medicīnas biedrības priekšnieks
97. Pāvils Dāvis, skolotājs, Latvijas pareizticīgo baznīcas sinodes loceklis
98. Jānis Kadilis, izdevējs
99. Anna Rūmane-Ķeniņa, rakstniece un žurnāliste
100. Arturs Bērziņš, rakstnieks, bij. Latvijas Nacionālā teātra direktors
101. Kārlis Birnbaums, uzņēmējs, Tirdzniecības-Rūpniecības kameras loceklis
102. Elza Stērste, rakstniece
103. Austra Kārkliņa, Latvijas akadēmiski izglītoto sieviešu apvienības priekšniece
104. Jūlijs Pētersons, rakstnieks
105. Kārlis Ābele, LU prof., Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāns
106. Arturs Ozols, Jūrniecības departamenta direktors
107. Jēkabs Alksnis, LU profesors, Latvijas ārstu savienības priekšnieks
108. Valdis Neimanis, agronoms
109. Marta Vīgante, dr. med., LU docente
110. Ādolfs Erss, rakstnieks
111. Jānis Kurelis, ģenerālis
112. Jānis Lavenieks, ģenerālis
113. Leons Āboliņš, LU prof., bij. LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāns
114. Jānis Princis, pulkvežleitnants, ārsts
115. Jūlijs Roze, rakstnieks, Rīgas Dramatiskā teātra direktors
116. Fricis Gulbis, LU prof., prorektors un dekāns
117. Ernests Brože, uzņēmējs, Tirdzniecības-Rūpniecības kameras loceklis
118. Elfrīda Rapa, Latviešu Sieviešu Nacionālās Līgas valdes locekle
119. Jānis Zariņš, Rīgas Dramatiskā teātra direktors
120. Jānis Kārkliņš, rakstnieks
121. Pēteris Sniķeris, LU profesors
122. Egons Dārziņš, LU profesors, Seruminstitūta direktors
123. Roberts Purs, inženieris, Valsts kontroles loceklis
124. Eduards Balodis, LU prof., Tautas Padomes loceklis
125. Jānis Stiprais, privātdocents, Kurzemes Zemes padomes loceklis
126. Pēteris Mantnieks, uzņēmējs, Kartogrāfijas institūta vadītājs
127. Pēteris Starcs, JLA prof., Latvijas agrārsavienības priekšsēdētājs
128. Arveds Alksnis, ķirurgs, LU docents
129. Miķelis Goppers, izdevējs, apgāda "Zelta Ābele" īpašnieks
130. Vinca Barkāns, 3. un 4. Saeimas deputāts
131. Roberts Liepiņš, Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks, Finanšu ministrs
132. Konrāds Pētersons, inženieris, Kūdras fabrikas direktors
133. Gustavs Vanags, LU profesors
134. Augusts Ķešāns, LU profesors un Ķīmijas fakultātes dekāns
135. Vilhelms Jansons, inženieris
136. Aleksandrs Neibergs, Sarkanā Krusta slimnīcas direktors
137. Pēteris Ābele, privātdocents
138. Eduards Zariņš, LU profesors
139. Edvards Kalniņš, dr.med., profesors
140. Kārlis Ozoliņš, Latvijas Valsts kontroles kolēģijas loceklis
141. Roberts Kleins, inženieris
142. Arveds Švābe, LU profesors
143. Jānis Muncis, Dailes teātra režisors
144. Jānis Kārkliņš, profesors, Tautas padomes loceklis
145. Ziedonis Landavs, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors
146. Milda Olupe, agronome, Latvijas Mājturības institūta direktore
147. Heinrihs Leonards Skuja, LU profesors
148. Jānis Pontags, uzņēmējs
149. Eižens Leimanis, LU docents
150. Staņislavs Vasiļevskis, LU docents
151. Andrejs Zaķis, 4. Saeimas deputāts
152. Kārlis Princis, LU docents
153. Voldemārs Alksnis, agronoms
154. Auseklis Veģis, LU docents
155. Valdis Ģinters, Valsts Vēstures muzeja direktors
156. Aleksandrs Kallass, Latvijas Valsts Kontroles kolēģijas loceklis
157. Mārtiņš Celms, tautskolu inspektors
158. Gustavs Lukstiņš, LU privātdocents
159. Jānis Celms, Skolu departamenta direktors
160. Artūrs Laiviņš, uzņēmējs
161. Jānis Tirzītis, agronoms, Lauksaimniecības tautas augstskolas direktors
162. Hermanis Kreicers, Rīgas latviešu skolotāju biedrības priekšnieks
163. Ludvigs Ernests Bērziņš, LU profesors
164. Arvīds Mālītis, izdevējs
165. Arvīds Jaunarājs, miertiesnesis
166. Jānis Krasts, miertiesnesis
167. Hermanis Mielēns, Rīgas pilsētas padomnieks
168. Paulis Selga, uzņēmējs
169. Hugo Rumpītis, uzņēmējs
170. Jānis Ciemiņš, ārsts
171. Vilis Pāvulāns, skolas direktors
172. Jānis Lībietis, ārsts, Ķemeru Sēravotu iestādes direktors, Satversmes sapulces loceklis
173. Augustīns Pētersons, Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts
174. Alfrēds Ieviņš, ķīmiķis, LU profesors
175. Ernests Dišlers, LU profesors
176. Pēteris Ozols, jurists, Rīgas pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētājs
177. Jānis Goldmanis, Satversmes sapulces, Saeimas deputāts, zemkopības un kara ministrs
178. Romāns Mežulis, ārsts
179. Edmunds Šmits, luterāņu mācītājs
180. Marija Ozols, ārste, Rīgas Bērnu slimnīcas direktore
181. Juris Krauklis, advokāts
182. Leontīne Georgīne, Rīgas Bakterioloģiskās laboratorijas vadītāja
183. Jānis Jaunzems, ārsts, pulkvežleitnants
184. Eduards Āboltiņš, lauksaimnieks
185. Alfrēds Vītols, ārsts, Rīgas Veselības valdes direktora vietnieks
186. Kārlis Barons, ārsts, LU profesors
187. Jānis Laukevics, Valsts kontroles kolēģijas loceklis
188. Kārlis Gulbis, 1. un 2. Saeimas deputāts, Valkas pilsētas galva

Bez paraksta

189. Ernests Morics, 2. Saeimas deputāts, Latvijas Strādnieku slimokasu savienības priekšsēdētājs