Atvērt galveno izvēlni

Kārlis Ābele (1896—1961) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, vēlāk biologs un rakstnieks. Latvijas Universitātes un Baltijas Universitātes profesors. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Pirmais latviešu augu anatoms, citologs un augu embriologs.[1] Nodarbojies arī ar rakstniecību un dramaturģiju. Vairāku stāstu, lugu un dzejas krājumu autors.

Kārlis Ābele
Kārlis Ābele
Personīgā informācija
Dzimis 1896. gada 22. augustā
Bauņu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1961. gada 24. janvārī (64 gadi)
Adelaida, Karogs: Austrālija Austrālija
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās Rakstnieks, biologs
Valoda latviešu valoda
Augstskola Latvijas Universitāte

Dzīves gājumsLabot

Dzimis 1896. gada 22. augustā Bauņu pagasta "Ķinkās" lauksaimnieka ģimenē (tagad Matīšu pagastā). Mācījās Bauņu pagasta skolā un Rīgas pilsētas ģimnāzijā (1907—1915). Uzsāka studijas Petrogradas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. No 1916. gada mācījās 2. Maskavas praporščiku skolā, iedalīts Novgorodas 179. kājnieku rezerves pulkā, Brjanskas 83. kājnieku pulkā, vēlāk Rezerves latviešu strēlnieku pulkā. Pēc Oktobra revolūcijas 1917. gada beigās atstāja armiju un sāka studijas Tērbatas Universitātē. 1919. gada jūnijā K. Ābeli iesauca Latvijas armijas 6. Rīgas kājnieku pulkā, kā leitnants viņš piedalījies Bermontiādes kaujās pie Rīgas un Jelgavas atbrīvošanas operācijā 1919. gada 18. novembrī pie Iecavas. 1921. gadā apbalvots ar III šķiras Lāčplēša kara ordeni par pārrauto sakaru atjaunošanu, Iecavas kaujā, zem nepārtrauktas ienaidnieka uguns.

No 1920. gada strādāja Latvijas Universitātē Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dabaszinātņu nodaļā par subasistentu. 1921. gadā beidza Latvijas Universitātes Matemātikas un Dabaszinātņu fakultāti, pēc tam ar Kristapa Morberga fonda atbalstu turpināja studijas Mārburgas Universitātē Vācijā (1922—1923). Vecākais asistents, tad privātdocents LU Augu fizioloģijas un anatomijas katedrā, Latvijas Bioloģijas biedrības priekšnieks. 1934. gadā Tartu universitātē aizstāvēja zinātņu doktora grādu un tika ievēlēts par augu anatomijas docentu, 1940. gadā par profesoru un Augu fizioloģijas un anatomijas institūta direktoru. Fakultātes sekretārs (1935—1940), Dabaszinātņu fakultātes dekāns (1940—1944).

Otrā pasaules kara beigās 1944. gada rudenī devas trimdā uz Vāciju, kur bija Baltijas Universitātes profesors (1944—1949). Pēc tam emigrēja uz Austrāliju, kur strādāja Adelaidas universitātes Lauksaimniecības pētīšanas institūtā. Veica pētījumus par hromosomām graudzāļu dzimtas dantoniju ģints sugām, arī par kukurūzas un dažādu labības šķirņu uzlabošanu. Miris 1961. gada 24. janvārī Adelaidē pēc autokatastrofas 1960. gada decembrī.

Izglītības un zinātnes darbiLabot

  • "Augu anatomija un fizioloģija" (1929)
  • "Ievads iedzimtības mācībā" (1926)
  • "Čarlzs Darvins" (1930, kopā ar Kārli Balodi sērijā "Pasaules slavenākie vīri")
  • "Botānika", I daļa: "Augu anatomija un morfoloģija" (1940, kopā ar prof. N.Maltu un A.Melderi)

Literārie darbiLabot

  • dzejolis "Dižgabaliem dūcot" žurnālā "Strēlnieks" (1917)
  • "Karalis Bads" un "Kārdinātājs" ("Imantas laika grāmatā", 1922)
  • luga "Ligatūra" (1925)
  • krājums "Vēlais viesis" (1947)
  • luga "Stāsts par Gleihenes grāfu" (1926)
  • luga "Tautas darbinieki un mīla" (1931)
  • Stāsts "Dzeltenās acis" (1955)
  • "Dālderu kalējs" (1958)
  • dzejas krājums KVINTETS. Smithfield: N. S.W., 1961. — 130 lappuses

ApbalvojumsLabot

AtsaucesLabot