2. Vidzemes kājnieku divīzija

Vidzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919. gada jūlija vidū pēc Cēsu kaujām uzsāktajā Latviešu nacionālo bruņoto spēku reorganizācijā uz Ziemeļlatvijas brigādes pamata.

Vidzemes kājnieku divīzijas komandieris pulkvedis Jānis Apinis un virsnieki kopā ar bijušo Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieku ģenerāli Jāni Balodi (1921).

Divīzija bija dislocēta Rīgā.

Divīzijas komandieri

• pulkvedis Jorģis Zemitāns (15.07.1919.—20.10.1919.)
• pulkvedis Mārtiņš Peniķis (20.10.1919.—01.08.1920.)
• pulkvedis Jānis Apinis (01.08.1920.—01.03.1924.)
• ģenerālis Kārlis Goppers (01.03.1924.—14.04.1934.)
• ģenerālis Krišjānis Berķis (14.04.1934.—14.11.1934.)
• ģenerālis Fricis Virsaitis (14.11.1934.—27.06.1940.)
• pulkvedis, vēlāk ģenerālis Jānis Liepiņš (no 1940. gada jūlija)

Pulki un komandieri (1940)

To veidoja 3 kājnieku pulki un 1 artilērijas pulks:

• 4. Valmieras kājnieku pulks (pulkvedis J. Skujiņš)
• 5. Cēsu kājnieku pulks (pulkvedis R. Briesma)
• 6. Rīgas kājnieku pulks (pulkvedis J. Liepiņš)
• Vidzemes artilērijas pulks (pulkvedis V. Skaistlauks)

1940. gadā divīzijas komandieris bija ģenerālis Fricis Virsaitis, divīzijas komandiera palīgs — ģenerālis Jānis Ezeriņš, štāba priekšnieks — pulkvedis Jūlijs Rozentāls.