Pēteris Starcs
Pēteris Starcs (1887-1968) bija latviešu skolotājs, vēlāk agronoms. Latvijas Universitātes, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas un Ņujorkas Universitātes mācībspēks, Dr.agr. (1937), profesors (1938). Latviešu Akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības (LAMZA) prezidents (1952-1968). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda par Latvijas neatkarības atjaunošanu parakstītājiem.
| ||||||||||||||||
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1887. gada 29. janvārī Lubejas pagasta Līderes "Pumpjos" (tagad Madonas novads) zemnieka Jāņa Starca un viņa sievas Kristīnes (dzim. Niedrītes) ģimenē. Mācījās Līderes draudzes skolā (1896-1902), Lazdonas ministrijas skolā (1902-1903), Valmieras skolotāju seminārā (1903-1906), pēc tam strādāja par Vestienas tautskolotāju (1906-1911).
Studēja Augstākajos lauksaimniecības kursos Pēterburgā (1911-1917) un Pēterburgas Universitātes juridiskajā fakultātē (līdz 1919). 1920. gadā atgriezās Latvijā, no 1921. gada bija Latvijas Universitātes lektors agrārajā politikā un kooperācijā, 1925. gada iesniedza pro venia legendi darbu "Lauksaimnieku agrārā kustība", ievēlēts par LU ārštata docentu (1926). Darbojās Latvijas lauksaimniecības centrālajā biedrībā kā Lauksaimniecības ekonomiska institūta direktors (1929-1935), bija Lauksaimniecības kameras ekonomiskās nodaļas vadītājs (1935-1940). Starptautiskās cukurbiešu audzētāju savienības vicepriekšsēdētājs (1938). Aizstāvēja dr. agr. disertāciju "Darba spēka jautājums Latvijas lauksaimniecībā" (1937), pēc tam bija LU ārkārtas profesors (1938). Pēc Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas dibināšanas ievēlēts par tās profesoru (1938).[1] Latvijas agrārsavienības priekšsēdētājs.
Otrā pasaules kara beigās devās trimdā uz Vāciju, pēc tam uz ASV, kur bija Ņujorkas Universitātes (University of New York) mācībspēks. 1952.- 1968. gadā Pēteris Starcs pildīja Latviešu Akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības (LAMZA) prezidenta pienākumus un 1953. gadā sāka izdod apvienības žurnālu „Latviešu akadēmiskās ziņas”.
Miris 1968. gada 13. oktobrī Ņujorkā.
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- Triju Zvaigžņu ordenis, 4. šķira Nr. 1785 (1935)[2]
Darbi
labot šo sadaļu- Agronomiskās palīdzības sistēmas un organizācijas principi. Lauksaimniecības departamenta izdevums, 1923. - 93 lappuses
- Darba spēka jautājums Latvijas lauksaimniecībā. Latvijas Lauksaimniecības Centrālbiedrība, 1934. - 180 lappuses (dr. agr. disertācija)
- Lauksaimniecības grāmatvedības rezultāti.
- Latvijas kooperatīvā kustība
- Latvijas agrārreformas tautsaimnieciskie rezultāti. Latvijas lauksaimniecības kamera, 1939. - 88 lappuses
- Lauksaimniecības ekonomiskie apstākļi Latvijā. Lauksaimniecības pārvaldes izdevums, 1940.
- Jaunatnes dzīves problēmas. Rakstu krājums, Latviešu kultūras institūta izdevums. 1956. - 123 lappuses
- Latvijas lauksaimniecība. XX gadsimta 20.-30. gadu autoru rakstu krājumā "Latvieši". Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2003.
- The Problem of Surplus Agricultural Population, International Journal of Agrarian Affairs, Vol. 1 (1939)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XX. sējuma 40 481- 40 482 slejas
- ↑ Valdības Vēstnesis Nr. 262 (16.11.1935)