Atvērt galveno izvēlni

Kārlis Straubergs (1890—1962) bija latviešu folklorists, klasiskais filologs, literāts. Latvijas Universitātes filoloģijas doktors un profesors. Latvijas Republikas izglītības ministrs (1924). Latviešu mitoloģijas pētnieks. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Kārlis Straubergs
Kārlis Straubergs
Personīgā informācija
Dzimis 1890. gada 14. jūnijā
Džūkstes pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1962. gada 10. augustā (72 gadi)
Stokholma, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne folkloristika
Alma mater Maskavas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Latviešu tautas tradīciju pētniecība

Satura rādītājs

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1890. gada 14. jūnijā Džūkstes pagasta "Lielstraģos". Macījās Džūkstes Lancenieku skolā (1897—1901), tad Jelgavas Aleksandra pilsētas skolā (1901—1903), Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā (1903—1909). Studēja klasisko filoloģiju Maskavas universitātes klasiskās filoloģijas nodaļā (1909—1916) un Arheoloģijas institūtā (1912—1916). Pirmā pasaules kara laikā atgriezās dzimtenē un vadīja Rīgas latviešu strēlnieku kara muzeja izveidi (1916—1917), pēc Rīgas okupācijas devās uz Maskavu, kur strādāja par skolotāju. Pēc Bermontiādes kauju beigām atkal atgriezās Rīgā un vadīja Kara muzeju, līdztekus bija Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes docents (1919) un Pirmās valsts vidusskolas Rīgā skolotājs, LU profesors (1929), fakultātes sekretārs (1925—1937), dekāns (1937—1939). 1924. gadā K.Straubergs īslaicīgi bija LR Izglītības ministrs.[1] Bijis viens no latviešu studentu korporācijas Fraternitas Livonica dibinātājiem.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā emigrēja uz Zviedriju.

Miris Stokholmā 1962. gada 10. augustā Stokholmā, Zviedrijā.[2]

Brālis — kultūrvēsturnieks Jānis Straubergs (1886—1952).

ApbalvojumiLabot

Pazīstamākie darbiLabot

  • Antīkā pasaule. Rīga: Latvju Kultūra, 1924. - 231 lpp.
  • Vispārējās literatūras vēsture. Rīga: A. Gulbis, 56 lpp.
  • Tautas dziesmas. Rīga: Folkloras krātuves izdevums, 1936.-1939. - 754 lpp. (kopā ar Pēteri Šmitu)
  • Latviešu buramie vārdi. Rīga: Folkloras krātuves izdevums, 1939.-1941. - 827 lpp
  • Latviešu tautas paražas. Rīga: Latvju Grāmata, 1944. - 608 lpp.

AtsaucesLabot

  1. Latviešu konversācijas vārdnīcas XX. sējuma 40 829.—40 832. slejas.
  2. Miris prof. K. Straubergs — Laiks 1962.gada 15.augusts
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Hugo Celmiņš
Latvijas Izglītības ministrs
1924. gada 27. janvāris — 1924. gada 18. decembris
Pēctecis:
Ernests Felsbergs