Ludvigs Sēja
Ludvigs Sēja (1885. gada 2. jūnijs — 1962. gada 15. februāris) bija Latvijas diplomāts, Latvijas ārlietu ministrs (1924), Latvijas sūtnis Lietuvā un Latvijas sūtnis ASV. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
| Ludvigs Sēja | |
|---|---|
 | |
| Latvijas ārlietu ministrs | |
|
Amatā 1924. gada 25. janvāris — 17. decembris | |
| Prezidents | Jānis Čakste |
| Premjerministrs | Voldemārs Zāmuēls |
| Priekštecis | Zigfrīds Anna Meierovics |
| Pēctecis | Zigfrīds Anna Meierovics |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1885. gada 2. jūnijā Džūkstes pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1962. gada 15. februārī (76 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | LSDSP |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Herta Ozola |
| Profesija | diplomāts |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1885. gada 2. jūnijā Džūkstes pagasta "Ķūķos" lauksaimnieku Jāņa un Luīzes Sēju ģimenē. Pamatizglītību ieguva Džūkstes pagastskolā. 1904. gadā absolvēja mācības Valmieras skolotāju seminārā. 1905. gada revolūcijas laikā emigrēja uz Franciju. 1906. gadā viņš mācījās Krievu augstākajā sabiedrisko zinātņu skolā Parīzē, bet 1909. gadā pēc Grenobles universitātes franču valodas un literatūras kursu sekmīgas beigšanas atgriezās Latvijā. Vairākus gadus bija L. Bērziņa un F. Šmithena Dubultu ģimnāzijas franču valodas skolotājs, kur noskatīja savu nākamo sievu, par 12 gadiem jaunāko Hertu Ozolu.[1]
Pirmā pasaules kara laikā no 1916. līdz 1918. gadam bija Madonas zēnu proreālskolas (vēlāk reālskolas) pārzinis. Strādāja arī Madonas meiteņu ģimnāzijā. Pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada novembrī Madonas Izglītības biedrības zālē Ludvigs Sēja vācu armijas klātbūtnē teica runu par godu šim notikumam. Kad 1918. gada decembra vidū Madonu ieņēma lielinieki, skolotāju Sēju apcietināja un norīkoja stacijā pie dzeloņstiepļu izlādēšanas. Zēnu reālskolas vecāko klašu skolēni izlādēja vagonu viņa vietā. Sēju tiesāja no Pļaviņām atbraukušais tribunāls, taču viņam nekāds sods netika piespriests.[1]
1919. un 1920. gadā L. Sēja bija Tautas padomes loceklis no LSDSP.[2] 1919. gada augustā kļuva par Ārlietu ministrijas Preses nodaļas I šķiras sekretāru, Vācijas nodaļas vadītāju un Politiski diplomātiskā departamenta direktoru. No 1921. gada marta bija valdības delegāts, 1922. gada augustā kļuva par Latvijas pagaidu pilnvaroto lietvedi ASV, savukārt 1923. gada aprīlī — par Latvijas vēstnieku Lietuvā. 1924. gada janvārī Ludvigs Sēja kļuva par ārlietu ministru Voldemāra Zāmuēla vadītajā valdībā. Amatā bija līdz valdības demisijai decembrī.[1]
No 1925. gada maija līdz vēstniecības likvidācijai 1927. gada aprīlī Sēja bija Latvijas sūtnis ASV. Tā paša gada augustā kļuva par Latvijas ģenerālkonsulu Londonā. 1932. gada martā kļuva arī par pagaidu pilnvaroto lietvedi Lielbritānijā. 1933. gada jūlijā kļuva par ĀM Administratīvi juridiskā departamenta direktoru. 1934. gada septembrī atkal kļuva par Latvijas sūtni Lietuvā.
1940. gada 23. augustā, neilgi pēc Baltijas valstu okupācijas atgriezās Rīgā. Kļuva par Latvijas Valsts universitātes, no 1942. gada Rīgas Universitātes pasniedzēju.[1][2] Piedalījās Latvijas Centrālās padomes darbā jau sākot ar pirmo sēdi 1943. gada 13. augustā, bija tās valdes loceklis un ģenerālsekretārs.[2] 1944. gada 29. aprīlī Gestapo arestēja Sēju un citus LCP dalībniekus. 1. septembrī viņi tika pārvesti no Rīgas centrālcietuma uz Salaspils koncentrācijas nometni, 10. septembrī ar tvaikoni Celebes uz Dancigu un ieslodzīti Štuthofas koncentrācijas nometnē. Pēc nometnes likvidēšanas 1945. gada pavasarī Sēja uzturējās Polijā.[1]
1946. gadā NKVD arestēja Sēju un ieslodzīja viņu Lubjankas cietumā, vēlāk pārvests uz Ļefortovas cietumu, kur viņam tika piespriesti 25 gadi ieslodzījumā. 1954. gadā priekšlaicīgi atbrīvots un pēc vairākiem gadiem atgriezies Rīgā. Miris 1962. gada 15. februārī[2] un apbedīts 20. februārī I Meža kapos[3]. Ludvigs Sēja bija latviešu studentu korporācijas Sidrabenia goda filistrs.
Sieva Herta, dzimusi Ozola, mirusi ASV. Dēls Uldis, meita Mirdza Medika (dzimusi 1925). Brālis Alberts Sēja (1892—1980, Rīgā), piensaimniecības speciālists.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Ludvigs Sēja». Nekropole. Skatīts: 2012.08.01.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Ludvigs SĒJA». Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 9. janvārī. Skatīts: 2012.08.01.
- ↑ «Rīgā miris Ludvigs Sēja». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 13. martā.
- ↑ «Miris piensaimniecības darbinieks A. Sēja». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 13. martā.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Zigfrīds Anna Meierovics |
Latvijas ārlietu ministrs 1924. gada 25. janvāris — 17. decembris |
Pēctecis: Zigfrīds Anna Meierovics |
| Priekštecis: |
Latvijas sūtnis ASV 1925—1927 |
Pēctecis: Alfrēds Bīlmanis |
| Priekštecis: Vilis Bandrevičs Ludvigs Ēķis |
Latvijas sūtnis Lietuvā 1923—1924 1934—1940 |
Pēctecis: Antons Balodis amatā neiecēla līdz Lietuvas okupācijas beigām |