Vikipēdija

Pauls Kalniņš (politiķis)

Latvijas ārsts un politiķis
Šis raksts ir par politiķi. Par citām jēdziena Pauls Kalniņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Pauls Kalniņš (dzimis 1872. gada 3. martā Vilces pagastā, miris 1945. gada 26. augustā Lustenavā, Austrijā) bija latviešu ārsts un politiķis (LSDSP), ilggadējs Saeimas priekšsēdētājs. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Latvijas Valsts prezidenta vietas izpildītājs (1944—1945).

Pauls Kalniņš
Saeimas priekšsēdētājs
Amatā
1925. gada 20. marts — 1934. gada 15. maijs
Vietnieks (i)
Prezidents
Premjerministrs
Priekštecis Frīdrihs Vesmanis
Dzimšanas dati 1872. gada 3. martā
Valsts karogs: Krievija Vilces pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miršanas dati 1945. gada 26. augustā (73 gadu vecumā)
Lustenava, Austrijas franču okupācijas zona
(Forarlberga, Karogs: Austrija Austrija)
Tautība latvietis
Politiskā partija LSDSP
Dzīvesbiedrs(-e) Klāra Kalniņa
Profesija ārsts
Augstskola Tērbatas Universitāte

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Pauls Kalniņš dzimis 1872. gada 3. martā[2][3][4][5] (citos avotos — 3. aprīlī[6]) Vilces pagasta "Mazpečuļos" kā lauksaimnieka dēls.[2] Pēc vietējās pagastskolas beigšanas mācījās Liepājas ģimnāzijā,[6] kur iepazinies ar tādiem vēlākiem valstsvīriem kā Miķelis Valters un Jānis Jansons-Brauns. Ģimnāziju beidzis 1892. gadā, devies studēt dabaszinības Maskavas Universitātē, bet vēlāk pārgājis uz Tērbatas Universitāti, kur studējis medicīnu, 1898. gadā iegūstot ārsta diplomu.[2]

Pīpkalonijas biedrs, 1897. gadā arestēts kopā ar citiem Jaunās strāvas dalībniekiem un izsūtīts no Latvijas līdz 1901. gadam. Izsūtījumu pavadīja Žagarē. Pēc atgriešanās Latvijā bijis ievērojams sociāldemokrātu darbinieks, 1905. gada revolūcijas dalībnieks, "Cīņas" redakcijas līdzstrādnieks. Pieslējies sociāldemokrātijas neboļševistiskajam virzienam. Bijis LSDSP CK priekšsēdētājs (1918—1924), Tautas padomes, Satversmes sapulces un visu pirmās brīvvalsts Saeimu deputāts, 1., 2., 3. un 4. Saeimas priekšsēdētājs. Kalniņš kandidēja 1930. un 1933. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās. Abās reizēs viņš zaudēja Albertam Kviesim.[7] Pēc K. Ulmaņa apvērsuma 4 mēnešus pavadījis ieslodzījumā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi kā pēdējais Saeimas priekšsēdētājs bija Valsts prezidenta pienākumu izpildītājs līdz savai nāvei.[8][9] Šī un citu iemeslu dēļ vācu okupācijas laikā P. Kalniņš bija viens no Latvijas Centrālās padomes dibinātājiem.[10]

Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 8. septembra sēdē Pauls Kalniņš parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu: “Latvijas tauta pārņēmusi suverēno varu no svešas varas atbrīvotā Latvijas valsts teritorijā un atjaunojusi Latvijas Republiku kā suverēnu valsti. Uz Latvijas Republikas Satversmes pamata (52.pants) uz mani kā pēdējās likumīgi ievēlētās un līdz šim laikam tiesiski pilnvarotās Saeimas priekšsēdētāju pārgājusi Valsts Prezidenta vietas izpildīšana. Ar šo dienu es stājos pie Valsts Prezidenta vietas izpildīšanas līdz jauna Valsts Prezidenta ievēlēšanai Satversmē paredzētā kārtībā. [..]"[11]

1944. gadā devies emigrācijā. Miris 1945. gada 26. augustā Becavas ciemā pie Lustenavas, Sabiedroto okupētajā Austrijā.[8]

Paula Kalniņa sieva Klāra Kalniņa un dēls Bruno Kalniņš arī bija ievērojami sociāldemokrātu darbinieki.

Literatūra labot šo sadaļu

  • Valstsvīri un demokrati. Biogrāfiskas studijas. Šilde Ādolfs. Grāmatu Draugs, Bruklina, 1985; pārpublicēta e-grāmatā: Eraksti, 2007 (ISBN 978-9984-806-15-0)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ Saeimas stenogrammas, 1925-1934, pārpublicētas portālā periodika.lv, pārskatītas 26.12.2008.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Šilde Ā. 188. lpp
  3. ↑ Kalniņš Pauls, šķirklis enciklopēdijā "Personu rādītāji", Artis Ērglis, 2005, publicēta portālā letonika.lv, šķirklis pārskatīts 26.12.2008.
  4. ↑ Kalniņš Pauls, šķirklis Latvijas Padomju enciklopēdijā, 4. sējums, 577. lpp; Galvenā enciklopēdiju redakcija, Rīgā, 1983
  5. ↑ Saeimas stenogrammas, IX sesija, no 27.04.1934. līdz 15.05.1934., 16.lpp, pārpublicētas portālā periodika.lv, pārskatītas 26.12.2008.
  6. ↑ 6,0 6,1 Pauls Kalniņš Arhivēts 2008. gada 30. oktobrī, Wayback Machine vietnē., biogrāfija Saeimas mājaslapā, pārskatīta 26.12.2008.
  7. ↑ Alberts Kviesis Arhivēts 2015. gada 24. septembrī, Wayback Machine vietnē., biogrāfija Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā, pārskatīta 26.12.2008.
  8. ↑ 8,0 8,1 Lustenavas vasara, Nikolajs Bulmanis, raksts laikrakstā "Jaunā Gaita" Nr. 213, 1998. gada jūnijs, publicēts portālā zagarins.net, pārskatīts 26.12.2008.
  9. ↑ Pazudušais prezidents[novecojusi saite], Jānis Pleps, bloga ieraksts portālā politika.lv 06.06.2008., pārskatīts 26.12.2008.
  10. ↑ Latviešu Centrālās padomes un Latviešu Centrālās komitejas pirmsākumi, Alfons Reins, referāts starptautiskajā konferencē "Trimdas arhīvi atgriežas" Rīgā 15.09.2000., publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 19.09.2000., pārskatīts 26.12.2008.; pārpublicēts Latvijas Politiski represēto apvienības mājaslapā Arhivēts 2007. gada 4. novembrī, Wayback Machine vietnē., pārskatīts 26.12.2008.
  11. ↑ «Latvijas Centrālā Padome www.historia.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 12. februārī. Skatīts: 2012. gada 24. jūlijā.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Frīdrihs Vesmanis 		Saeimas priekšsēdētājs
1925. gada 20. marts — 1934. gada 15. maijs 		Pēctecis:
Anatolijs Gorbunovs
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pauls_Kalniņš_(politiķis)&oldid=3953712"