Pēteris Ozols (dzimis 1901. gada 10. aprīlī Vijciema pagastā, miris 1979. gada 10. novembrī Ādažu slimnīcā) bija latviešu jurists, mag. iur.. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Pēteris Ozols
Personīgā informācija
Dzimis 1901. gada 10. aprīlī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Vijciema pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1979. gada 10. novembrī (78 gadi)
Ādaži, LPSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nodarbošanās jurists
Dzīvesbiedre Marija Ozols
Augstskola Latvijas Universitāte

Dzīves gājums labot šo sadaļu

Dzimis Vijciema pagastā tautskolotāja ģimenē. Mācības uzsācis Dubultos, bet Pirmā pasaules kara dēļ evakuējies uz Vidzemi, kur 1919. gadā Cēsīs pabeidzis ģimnāziju. 1919. gada jūnijā brīvprātīgi iestājies armijā un nosūtīts uz karaskolu. Piedalījies Brīvības cīņās 1919. gada 18. novembrī kaujā pret bermontiešiem pie Vareļiem ticis ievainots. 1920. gadā iestājies Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātē. Pēc tam lūdzis pāreju uz medicīnas fakultāti, bet 1924. gadā turpinājis studijas tautsaimniecības un tieslietu zinātņu fakultātē. Paralēli strādājis, bijis Tiesu palātas krimināldepartamenta sekretārs (1926—1936). 1937. gadā pabeidzis universitāti ar tieslietu maģistra grādu. Strādājis tieslietu sistēmā.

Vācu okupācijas laikā bijis Rīgas Bāriņtiesas priekšsēdētājs. Kara beigās ar ģimeni devies uz Ventspili.

Pēc padomju otrreizējās okupācijas un sievas Marijas apcietināšanas nevarējis strādāt par juristu. Strādājis dažādus darbus un bieži mainījis dzīves vietas. Pēdēja dzīves vieta bijusi Ulbroka. Miris 1979. gada 10. novembrī Ādažu slimnīcā.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 315. lpp. ISBN 9789934827051.