Anna Rūmane-Ķeniņa

Anna Rūmane-Ķeniņa (dzimusi 1877. gada 13. novembrī Jelgavā, mirusi 1950. gada 9. novembrī Rīgā, apbedīta Lielajos kapos) bija latviešu rakstniece un sabiedriska darbiniece. Ata Ķeniņa sieva. Dēls - komponists Tālivaldis Ķeniņš. Viena no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Anna Rūmane-Ķeniņa Personīgā informācija Dzimusi 1877. gada 13. novembrī Jelgava, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Mirusi 1950. gada 9. novembrī (72 gadi) Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija) Dzīves vieta Rīga Tautība latviete Dzīvesbiedrs Atis Ķeniņš Bērni Tālivaldis Ķeniņš

Literārā darbība Pseidonīms Aina Rasmere, Rāmaviete Nodarbošanās Sabiedriska darbiniece, rakstniece Valoda latviešu valoda Rakstīšanas laiks 1896-1950 Apbalvojumi Ordre des Palmes académiques (1921)

Biogrāfija

Dzimusi dzelzceļnieka ģimenē, mācījusies sieviešu ģimnāzijā Jelgavā (1888-1896). 1897. gadā īsu laiku biju skolotāja Biķerniekos. 1900. gadā nodibinājusi privātu meiteņu skolu Rīgā, 1907. gadā pārveidojusi to par ģimnāziju, līdz 1912. gadam bijusi ģimnāzijas direktore. Ģimnāzijā par skolotājiem strādājuši pazīstami rakstnieki un mākslinieki: Kārlis Skalbe, Antons Austriņš, Vilis Plūdons, Augusts Saulietis, Fallijs, Jūlijs Madernieks, Jānis Kuga, Emīls Dārziņš u.c. 1901.-1907. gadā apceļojusi Austriju, Šveici, Itāliju, Franciju, Somiju. No 1911. gada studējusi Sorbonas, no 1913. gada - Ženēvas universitātē. 1916. gadā beigusi Ž. Ž. Ruso Pedagoģijas institūtu Ženēvā. Ārzemju presē propagandējusi neatkarīgās Latvijas ideju. Latvijas Tautas padomes locekle. 1917.-1919. gadā Baltijas lietu referente Francijas Ārlietu ministrijas preses nodaļā. 1918. gadā piedalījusies žurnāla "Revue Baltique" dibināšanā.

1919. gadā atgriezusies Latvijā. 1919. gada rudenī bijusi Latvijas Ārlietu ministrijas preses biroja vadītāja Parīzē. 1920. gadā Parīzē nodibinājusi Franču-latviešu tuvināšanās komiteju (vēlāko biedrību). No 1920. gada dzīvojusi Latvijā, darbojusies dažādās sieviešu organizācijās. 1921. gadā Latvijā dibinājusi Franču aliansi. 1921. gadā Francijas valdība Annai Rūmanei-Ķeniņai piešķīrusi "Palmes académiques" pirmo šķiru "Par nopelniem franču kultūras labā". 1923. gadā šķīrusies no Ata Ķeniņa. 1925. un 1928.-1929. gadā lasījusi lekcijas žurnālistikā un rakstniecībā ASV. 1944. gadā no Latvijas izbraukusi uz Vāciju, nonākusi Berlīnē, Austrumu zonā, no kurienes pēc kara smagi slima atgriezusies Latvijā.

Literārā darbība

No 1896. gada darbojusies presē - rakstījusi par politiskiem, pedagoģiskiem, sieviešu jautājumiem. Ar pseidonīmu Aina Rasmere presē ("Pēterburgas Avīzes", "Zalktis" u.c.) publicējusi stāstus un tēlojumus. Pirmā publikācija - tēlojums "Dzīvot gribas" laikraksta "Pēterburgas Avīzes" literārajā pielikumā.

Nozīmīgākie un mākslinieciski augstvērtīgākie darbi: autobiogrāfiskais stāsts "Mātes bēdas" (1912) un drāma "Melnais ērglis" (1908).

Apbalvojumi

• Triju Zvaigžņu ordenis — 4. šķira nr. 46 (1926)
• Francijas ordenis "Palmes Academiques" 1. šķira (1921).

Literatūra

• Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 502.—503. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
• Ērmanis P. Tie, kam nav grāmatu // Burtnieks, 1933, 12
• Paļeviča M. Anna Rūmane-Ķeniņa // Latviete, 1934, 11
• Anna Rūmane-Ķeniņa // Ķelpe J. Sieviete latvju rakstniecibā. Jelgava, 1936
• Ikstena N. Pārnākšana. R., 1993