Kārlis Barons (ārsts)

Kārlis Barons;
Personīgā informācija
Dzimis	1865. gada 12. oktobrī ; Pēterburga (tagad Krievija)
Miris	1944. gada 20. oktobrī (79 gadi); Turaida, Latvija
Tautība	latvietis
Vecāki	Krišjānis Barons, Dārta Barona (dzimusi Rudzīte)
Bērni	Kārlis Barons
Zinātniskā darbība
Zinātne	zobārstniecība
Darba vietas	Latvijas Universitāte
Alma mater	Maskavas Universitāte

Kārlis Barons (1865—1944) bija latviešu ārsts, Dr. med. h. c. (1931), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1931), LU Zobārstniecības institūta vadītājs (1920—1943). Latvijas Sarkanā Krusta priekšnieks (1930—1940). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīves gājums

Dzimis 1865. gada 12. oktobrī Pēterburgā Krišjāņa Barona un viņa sievas Dārtas, dzimušas Rudzītes, ģimenē. 1891. gadā beidza Maskavas Universitāti, strādāja par privātārstu Rīgā (1892—1900), vēlāk bija Rīgas—Orlas dzelzceļa ārsts (1895—1914). 1908. gadā piedalījās Latviešu zobārstu biedrības dibināšanā, bija biedrības valdes loceklis. Pirmā pasaules kara laikā bija Grodņas cietokšņa lazaretes galvenā ārsta palīgs (1914—1915), latviešu strēlnieku apvienotās lazaretes vecākais ārsts (1917—1918). Latvijas brīvības cīņu laikā bija Latvijas dzelzceļa ārsts (1919—1920), kaujās pret lieliniekiem krita viņa dēls leitnants Kārlis Barons (1919).

Pēc kara beigām bija Latvijas veselības departamenta direktors (1920—1922), Latvijas dzelzceļa galvenais ārsts (1922—1926). Ārstu biedrības priekšnieks (1919—23), Līdztekus no 1920. gada LU Medicīnas fakultātes Zobārstniecības nodaļas dibinātājs un vadītājs. No 1923. gada Latvijas Universitātes docents, vēlāk profesors (1931). Vadīja LU Zobārstniecības institūtu, kas atradās Stabu ielā 9 Rīgā. Bija Latvijas Sarkanā Krusta priekšnieks (1930—1940).

Vācu okupācijas laikā pensionējās. Traģiski gāja bojā Otrā pasaules kara beigās 1944. gada 20. oktobrī Turaidā,^[1] kad, ar divriteni dodoties pie pacienta, pakļuva zem Sarkanās armijas tanka.^[2]^[3]

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis — 3. šķira Nr.309 (1928)^[4]
Atzinības krusts - 2. šķira Nr. 18 (1939)^[5]
Latvijas Sarkanā Krusta Goda krusts (1925).
Beļģijas I šķiras Sarkanā Krusta krusts.
Igaunijas Sarkanā Krusta I šķiras Sarkanā Krusta zvaigzne.
Somijas Sarkanā Krusta krusts.
Vācijas I šķiras Sarkanā Krusta krusts.^[6]

Atsauces

↑ letonika.lv
↑ «Edmunds Griģis. Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 4. daļa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 23. janvārī. Skatīts: 2015. gada 24. oktobrī.
↑ Zobārstniecība senatnē
↑ «Valdības Vēstnesis Nr. 262 (17.11.1928)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 27.01.2016.
↑ «Valdības vēstnesis Nr. 262 (17.11.1939)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 27.01.2016.
↑ Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 328. lpp. ISBN 9789934827051.

[1] tonika.lv

[2] «Edmunds Griģis. Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 4. daļa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 23. janvārī. Skatīts: 2015. gada 24. oktobrī.

[3] Zobārstniecība senatnē

[4] «Valdības Vēstnesis Nr. 262 (17.11.1928)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 27.01.2016.

[5] «Valdības vēstnesis Nr. 262 (17.11.1939)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 27.01.2016.

[6] Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 328. lpp. ISBN 9789934827051.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]