Jānis Teriņš

Latvijas politiķis

Jānis Eduards Teriņš (1893-1980) bija latviešu luterāņu mācītājs, 4. Saeimas deputāts no Kristīgā darba bloka (1931–1934). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.[1] Stokholmas latviešu Sv. Jāņa draudzes dibinātājs, prāvests (1953).

Jānis Teriņš
4. Saeimas deputāts
Amatā
1931. gads — 1934. gads

Dzimšanas dati 1893. gada 12. maijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Lēdurgas pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1980. gada 12. decembrī (87 gadu vecumā)
Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija
Apglabāts Stokholmas Sandborgas kapsētā
Tautība latvietis
Politiskā partija Kristīgais darba bloks
Profesija mācītājs

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1893. gada 12. maijā Lēdurgas pagastā amatnieka ģimenē.[2] Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā. Studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē (1913-1916) un Latvijas Universitātē (1920-1922). Iestājās studentu korporācijā Lettonia. Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā viņu iesauca kara dienestā, beidzis Harkivas kara skolu. Krievijas pilsoņu kara laikā nonāca Tālajos Austrumos, ar Imantas pulku atgriezās Latvijā un tika iedalīts Latvijas Bruņoto spēku Virspavēlnieka štābā.

1922. gadā ordinēts par Rīgas prāvesta iecirkņa vikāru, bija Rīgas Garnizona draudzes mācītājs (1926), Atmodas draudzes mācītājs (1926-1944). Sieva Janīna, dzimusi Čakste. Vairākkārt ievēlēts par Rīgas pilsētas domnieku un 4. Saeimas deputātu no Kristīgi nacionālās apvienības saraksta.

Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur bija Stokholmas latviešu Sv. Jāņa draudzes prāvests.

Miris 1980. gada 12. decembrī Stokholmā, Zviedrijā.[2] Apglabāts Stokholmas Sandborgas kapsētā (Sandsborgskyrkogården).[3]

  1. «biographien.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 4. aprīlī.
  2. 2,0 2,1 Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 102. lpp. ISBN 9789934827051.
  3. «nekropole.info». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. septembrī. Skatīts: 2014. gada 4. aprīlī.