Pēteris Bērziņš (1882. gada 25. februāris Drustu pagastā — 1954. gada 7. maijs Rīgā) bija latviešu publicists un vēsturnieks. Kara klausības komisijas sekretārs Valkā (1909-1917), vēlāk laikraksta „Līdums” līdzstrādnieks. Latvijas Kara ministrijas Budžetu un kredītu pārvaldes priekšnieka palīgs un Latvijas vēstures institūta loceklis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.[1][2]

Pēteris Bērziņš
Pēteris Bērziņš 1924. gadā.
Pēteris Bērziņš 1924. gadā.
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 25. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Drustu pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1954. gada 7. maijā (72 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nodarbošanās publicists
vēsturnieks

Darbi labot šo sadaļu

  • Karaspēka īsa saimnieciska vēsture (1924),
  • Mobilizācijas vēsture un teorija (1926).

Apbalvojumi labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Drustu novadnieki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 19. martā.
  2. Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 187. lpp. ISBN 9789934827051.