Pēteris Bērziņš

Pēteris Bērziņš;
Pēteris Bērziņš 1924. gadā.
Personīgā informācija
Dzimis	1882. gada 25. februārī ; Drustu pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Miris	1954. gada 7. maijā (72 gadi); Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Tautība	latvietis
Nodarbošanās	publicists; vēsturnieks

Pēteris Bērziņš (1882. gada 25. februāris Drustu pagastā — 1954. gada 7. maijs Rīgā) bija latviešu publicists un vēsturnieks. Kara klausības komisijas sekretārs Valkā (1909-1917), vēlāk laikraksta „Līdums” līdzstrādnieks. Latvijas Kara ministrijas Budžetu un kredītu pārvaldes priekšnieka palīgs un Latvijas vēstures institūta loceklis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.^[1]^[2]

Darbi

Karaspēka īsa saimnieciska vēsture (1924),
Mobilizācijas vēsture un teorija (1926).

Apbalvojumi

IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1926)
Sv. Staņislava ordenis, III šķira

Atsauces

↑ «Drustu novadnieki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 19. martā.
↑ Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 187. lpp. ISBN 9789934827051.

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Drustu novadnieki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 19. martā.

[2] Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 187. lpp. ISBN 9789934827051.

[1]

[2]