Pēteris Leitāns
Pēteris Leitāns (1879-1949) bija latviešu jurists. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Pēteris Leitāns | |
---|---|
Senators | |
Amatā 1937. gads — 1940. gads | |
| |
Dzimšanas dati |
1879. gada 19. janvārī Jaunpiebalgas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) |
Miršanas dati |
1949. gada 9. aprīlī (70 gadu vecumā) Tingsrīda Zviedrija |
Tautība | latvietis |
Profesija | jurists |
Augstskola | Maskavas universitāte |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1879. gada 19. janvārī Jaunpiebalgas pagastā amatnieka ģimenē. Mācījās Jelgavas ģimnāzijā, studēja Maskavas universitātes juridiskajā fakultātē. Strādāja par zvērināta advokāta palīgu Maskavas Tiesu palātā. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas viņu 1919. gadā iecēla par Rīgas apgabaltiesas locekli, 1924. gadā par apgabaltiesas priekšsēdētāja biedru. Pēc Ulmaņa apvērsuma bija Latvijas Senāta Civilās kasācijas departamenta senators (1937-1940). Vācu okupācijas laikā strādāja Tiesu palātas Civildepartamentā.
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur nodarbojās ar publicistiku. Uzrakstīja ievadu zviedru valodā izdotajai grāmatai „Padomju asins darbi Baltijā”.[1]
Miris 1949. gada 9. aprīlī Tingsrīdā, Zviedrijā.[2]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- Triju Zvaigžņu ordenis — 4. šķira Nr. 619 (1928)[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ nekropole.info
- ↑ Latvju Vārds - 1949. gada 14. aprīlis
- ↑ «Valdības Vēstnesis Nr. 262 (17.11.1928), 5. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 10.03.2016.