Jānis Jaunzems

Jānis Jaunzems (1884-1946) bija latviešu ārsts, pulkvežleitnants aktīvajā karadienestā. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Jānis Jaunzems Personīgā informācija Dzimis 1884. gada 27. maijā Koku pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) Miris 1946. gada 7. decembrī (62 gadi) Eslingene, Vācija Tautība latvietis Nodarbošanās ārsts

Dzīvesgājums

Dzimis 1884. gada 27. maijā Koku pagasta skolā rakstnieka Apsīšu Jēkaba un viņa sievas Beātes, dzimušas Krievs, ģimenē. 1897. gadā beidza Vecgulbenes draudzes skolu, 1904. gadā Rīgas pilsētas ģimnāziju. Studēja Tērbatas Universitātes medicīnas fakultātē, iestājās studentu korporācijā Lettonia. Pēc studiju beigšanas bija Ķirurģiskās klīnikas asistents (1911-1914), aizstāvēja Dr. med. disertāciju (1914). Pirmā pasaules kara laikā bija kara ārsts Krievijas impērijas armijas Rezerves 213. hospitāļa vecākais ordinators (1914-1917). Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas viņu demobilizēja un J. Jaunzems strādāja par privātārstu Tērbatā (1918). Piedalījās Latvijas brīvības cīņās kā Igaunijas armijas 2. Hospitāļa vecākais ordinators, tad Ziemeļlatvijas brigādes pārsiešanas nodaļas vecākais ārsts, pēc uzvaras Cēsu kaujās viņu 1919. gada jūlijā iecēla par Vidzemes divīzijas ārstu un Rīgas kara slimnīcas Ķirurģiskās nodaļas vadītāju. 1921. gadā paaugstināts ārsta pulkvežleitnanta pakāpē.

Padomju okupācijas laikā 1940. gada novembrī atbrīvots no darba. Vācu okupācijas laikā Rīgas pilsētas II, III un V poliklīniku ķirurgs (1941-1943). Otrā pasaules kara beigās devās trimdā uz Vāciju, kur miris 1946. gada 7. decembrī Eslingenes bēgļu nometnē Vācijā.

Apbalvojumi

• Sv. Staņislava ordeņa II un III šķira
• Sv. Annas ordeņa III šķira
• Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (1927)
• Atzinības Krusts, III šķira (1939)
• Viestura ordenis, III šķira