Arturs Bērziņš (rakstnieks)

Šis raksts ir par rakstnieku. Par citām jēdziena Artūrs Bērziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Arturs Bērziņš (1882-1962) bija latviešu publicists, teātra vēsturnieks un kritiķis. Latvijas Nacionālā teātra direktors (1925-1937). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Arturs Bērziņš
Arturs Bērziņš
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 22. augustā
Vecpiebalgas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1962. gada 11. jūlijā (79 gadi)
Stokholma, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Tautība latvietis
Literārā darbība
Valoda latviešu
Žanri teātra vēsture, publicistika

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1882. gada 22. augustā Vecpiebalgas pagasta "Spietēnu" mājās amatnieka ģimenē (tagad Inešu pagastā[1]). Mācījās Vecpiebalgas draudzes skolā. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcēs sniedza bibliogrāfiski kritiskus pārskatus par lugu izdevumiem (1908–1910). No 1910. gada bija žurnālists Rīgā.

Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņām bija Latvijas Nacionālā teātra dramaturgs (1919–1921), līdztekus studēja tieslietas Latvijas Universitātē. 1925. gadā kļuva par Nacionālā teātra direktoru.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās trimdā uz Zviedriju, kur strādāja Stokholmas Drotningholmas teātra muzejā. Rakastīja recenzijas par teātra izrādēm, publicēja rakstus un grāmatas par teātru darbiniekiem. Miris 1962. gada 11. jūlijā Stokholmā.[2]

DarbiLabot

  • Pazīstamas sejas: 1. sējums. Pētera Mantnieka apgāds, 1944. - 317 lappuses
  • Pazīstamas sejas: 2. sējums. Pētera Mantnieka apgāds, 1947. - 252 lappuses
  • Kārlis Zariņš dzīvē un darbā: monogrāfija ar draugu un laika biedru veltījumiem. Rūja, 1959. - 334 lappuses

AtsaucesLabot

  1. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  2. «A. Apīnis lgdb.lnb.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 16. maijā.