Arturs Bērziņš (rakstnieks)
- Šis raksts ir par rakstnieku. Par citām jēdziena Artūrs Bērziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Arturs Bērziņš (1882-1962) bija latviešu publicists, teātra vēsturnieks un kritiķis. Latvijas Nacionālā teātra direktors (1925-1937). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1882. gada 22. augustā Vecpiebalgas pagasta "Spietēnu" mājās amatnieka ģimenē (tagad Inešu pagastā[1]). Mācījās Vecpiebalgas draudzes skolā. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcēs sniedza bibliogrāfiski kritiskus pārskatus par lugu izdevumiem (1908–1910). No 1910. gada bija žurnālists Rīgā.
Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņām bija Latvijas Nacionālā teātra dramaturgs (1919–1921), līdztekus studēja tieslietas Latvijas Universitātē. 1925. gadā kļuva par Nacionālā teātra direktoru.
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās trimdā uz Zviedriju, kur strādāja Stokholmas Drotningholmas teātra muzejā. Rakastīja recenzijas par teātra izrādēm, publicēja rakstus un grāmatas par teātru darbiniekiem. Miris 1962. gada 11. jūlijā Stokholmā.[2]
Darbi labot šo sadaļu
- Pazīstamas sejas: 1. sējums. Pētera Mantnieka apgāds, 1944. - 317 lappuses
- Pazīstamas sejas: 2. sējums. Pētera Mantnieka apgāds, 1947. - 252 lappuses
- Kārlis Zariņš dzīvē un darbā: monogrāfija ar draugu un laika biedru veltījumiem. Rūja, 1959. - 334 lappuses
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «A. Apīnis lgdb.lnb.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 16. maijā.