Jānis Stiprais

Jānis Stiprais;
Personīgā informācija
Dzimis	1870. gada 31. augustā ; Vecpiebalgas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Miris	1946. gada 30. aprīlī (75 gadi); Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Tautība	latvietis
Nodarbošanās	skolotājs; žurnālists

Jānis Stiprais (1870-1946) bija latviešu skolotājs, žurnālists un tautsaimnieks. Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijas direktors (1922–1935), Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātes privātdocents. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1870. gada 31. augustā (18. augustā pēc vecā stila)^[1] Vecpiebalgas pagasta "Antēnos" (tagad Kaives pagastā) zemnieka ģimenē. Mācījās Kaibēnu skolā (1880–1882) pie M. Kaudzītes un R. Kaudzītes, Skujenes draudzes skolā (1883 –1886), Rīgas Pētera I reālskolā (1887–1892). Studēja Rīgas Politehniskā institūta tirdzniecības nodaļā (1892–1893, 1899–1904), starplaikā strādāja par mājskolotāju (1894–1899). Pēc institūta beigšanas pārcēlās uz dzīvi Sibīrijā, bija skolotājs Tomskas biržas komercskolā (1904–1906).

Pēc atgriešanās Latvijā bija skolotājs Tukuma tirdzniecības skolā (1906–1918, no 1909. gada direktors). Pirmā pasaules kara laikā evakuējās uz Vidzemi, bija Valkas ģimnāzijas direktors, Kurzemes Zemes padomes deputāts (1917), pēc kara beigām Tukuma ģimnāzijas direktors (1920–1922), Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijas direktors (1922–1935), Viļa Olava komercskolas direktors (1935–1936). Līdztekus kopš 1922. gada latviešu tirdzniecības korespondences lektors Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē, vēlāk privātdocents. Latvijas Sarkanā Krusta un Skolotāju kooperatīva valdes loceklis.

Miris 1946. gada 30. aprīlī Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos.^[2]^[3]

Darbi labot šo sadaļu

"Vācu valodas pašmācība" (1919, 1920),
Pasaku izlase (1920)
ābece "Strauts" (1920)
Atmiņas par brāļiem Kaudzītēm (1923)
Lasāmā grāmata, 1 – 4
"Tirdzniecības korespondence" (1921, 1931)
"Pamatjēdzieni par valsti un tiesībām" (1924)
"Tirdzniecības un rūpniecības veikalvedība" (1936)

Tulkojis Frīdriha Šillera "Marija Stjuarte" un Hermaņa Zūdermaņa "Fricītis".

Atsauces labot šo sadaļu

↑ Vecpiebalgas ev. lut. draudzes dzimušie. 1870. Nr.129
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 239. lpp. ISBN 9789934827051.

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Vecpiebalgas ev. lut. draudzes dzimušie. 1870. Nr.129

[2] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[3] Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 239. lpp. ISBN 9789934827051.

[1]

[2]

[3]