Rūdolfs Markuss, arī Rūdolfs Markus[1] bija latviešu mežkopības zinātnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas Universitātes, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas un citu augstskolu mācībspēks, kā arī akadēmiskās vienības Austrums biedrs. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Rūdolfs Markuss
Rūdolfs Markuss
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 28. decembrī
Vozņesenskas pagasts, Polockas apriņķis,
Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija
(tagad Rasonu rajons Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Miris 1984. gada 18. jūlijā (88 gadi)
Grendrepidsa, Mičigana, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Vecāki Miķelis Markuss un Lavīze Markusa (dzim. Čakste)
Dzīvesbiedre Milda (dzimusi Sēdevalde)
Bērni Astrīda
Militārais dienests
Dienesta pakāpe leitnants
Dienesta laiks 1914(?)—1921
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra armija
Vienība 5. Sibīrijas strēlnieku artilērijas brigādē,
Neatkarības rota
Apbalvojumi Lāčplēša Kara ordeņa III šķira,
Viestura ordenis III šķira
Cits darbs Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes profesors,
Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātes dekāns,
Meža akadēmija Hannoverē,
Meža akadēmija Minhenē u.c.

Dzīves gājums

labot šo sadaļu

Rūdolfs Markuss piedzima 1895. gada 29. decembrī Vitebskas guberņas Polockas apriņķa latviešu kolonijā Vozņesenskas pagastā Miķeļa Markusa un viņa sievas Lavīzes (dzim. Čakstes) ģimenē.[2] Mācījās Buclera elementārskolā Iļģuciemā un Rīgas Pētera I reālskolā (1907—1914). 1914. gadā uzsāka studijas Rīgas politehniskā institūta lauksaimniecības fakultātē, bet sakarā ar Pirmā pasaules kara sākumu vairāk darbojās bēgļu apgādāšanas komitejā (1915—1916). Iestājās Krievijas Impērijas armijā, kur dienēja 5. Sibīrijas strēlnieku artilērijas brigādē un 1917. gadā piedalījās Rīgas aizstāvēšanas kaujās. Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918. gada 19. decembrī iestājās Latvijas zemessardzē, izcēlās ar bezbailīgu izlūkgājienu 1919. gada 16. janvārī kaujā pie Lielauces, kur tika ievainots. Neatkarības rotas sastāvā piedalījās Jūrmalas un Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem, pēc Latvijas Bruņoto spēku izveides turpināja dienestu artilērijas daļās, pēc Latgales atbrīvošanas tika atvaļināts 1921. gada 21. janvārī leitnanta pakāpē. Gadu vēlāk viņam piešķīra Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru. Tāpat viņam piešķīra jaunsaimniecību Jaunauces muižā.

Pabeidza studijas LU lauksaimniecības fakultātes mežkopības nodaļā (1921—1923), kur tika atstāts par profesora Eižena Ostvalda asistentu. 1926. gadā papildinājās Gīsenes meža institūtā, pēc tam ievēlēts par LU privātdocentu, vēlāk par docentu (1928) un vecāko docentu (1933). 1936. gada novembrī ieguva mežzinātņu doktora grādu un kļuva par LU Lauksaimniecības fakultātes profesoru. 1939. gadā Jelgavā tika ievēlēts par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātes dekānu.[3] Tika apbalvots ar Viestura ordeni. Darbu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija turpināja līdz 1944. gadam, darbojās arī Lauksaimniecības un Profesiju kamerās. 1944. gadā devās trimdā uz Vāciju, bija pasniedzējs Meža akadēmijā Hannoverē, arī Minhenē un Ebersvaldē, vēlāk bija mežkopības profesors un Lauksaimniecības fakultātes dekāns Apvienoto Nāciju Palīdzības un rehabilitācijas pārvaldes universitātē Minhenē. 1949. gadā devās uz ASV, kur strādāja Rietumvirdžīnijas Universitātē. Vairākus gadus strādāja par plānotāju Norfolkas pilsētas valdē. No 1961. gada Grandrepidsas pilsētā Mičiganas štatā bija krievu valodas pasniedzējs Grand-Valley koledžā. Publicēja vairākas grāmatas par mežkopību, kā arī rakstus žurnālos. Palīdzēja izveidot Garezera latviešu skolu.

Mira 1985. gada 18. jūlijā Grandrepidsā.[4]

  • Slīteres dabas pieminekļa mežaudžu tipoloģiskais apraksts sakarā ar zemes apstākļiem. Mežsaimniecības rakstu krājums, 1923
  • Koku mērīšanas mācība. Latvijas Universitātes Studentu Padomes grāmatnīca, 1926. - 135 lpp.
  • Nosusināšanas saimnieciskā nozīme mežkopībā, 1926
  • Tipoloģija un viņas nozīme mežierīcībā, 1930
  • Šķērsgriezuma laukuma kļūda sakarā ar caurmēru noapaļošanu pie mežaudžu dastošanas. 1931. 537.-550. lpp.
  • Mežaudžu krājas kapitāla statiskā un dinamiskā kontrole. Latvijas Universitāte, 1932. 197.-215. lpp.
  • Nosusināšanas ietekme priedes un egles pieaugumā purvaugsnās Latvijā. Mežu departaments, 1936. - 204 lpp.
  • Tabulas priedes un egles stumbru raukumiem augstumu šķirās. Z.M. Mežu departaments, 1939. - 41 lpp.
  • Vēlamie pārkārtojumi mūsu masas tabulās. 1940. - 10 lpp.
  • Mežkopja darbs un zinātne. 1., 2. daļas. Šalkone: 1940. - 565 lpp.
  • Dr. Rer. For. Rūdolfa Markusa akadēmiskā runa Reliǧija un modernā zinātne "Šalkones" 35 gadu atceres aktā. Linkolna, Nebraska: Vaidava, 1958.
  • Ostwald's relative Forest Rent Theory. Bayerischer Landwirtschaftsverlag, 1967 - 128 lpp. (angliski)
  • Brīvās pasaules latviešu mežkopju raksti, veltīti Latvijas brīvvalsts 50 g. atcerei, 1918—1968. Brīvās pasaules Latviešu mežkopji un meža darbinieki. Grand Rapidi, Mičiganā, 1969.