Kārlis Pauļuks
Kārlis Vilhelms Pauļuks (1870. gada 24. maijs — 1945. gada 21. janvāris) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks. Bijis Latvijas tieslietu ministrs (1919—1920), kā arī Satversmes sapulces un visu četru pirmskara Saeimu deputāts. Ministru prezidenta Jāņa Pauļuka brālis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
| Kārlis Pauļuks | |
|---|---|
 | |
| Latvijas tieslietu ministrs | |
|
Amatā 1919. gada 9. decembris — 1920. gada 11. jūnijs | |
| Premjerministrs | Kārlis Ulmanis |
| Priekštecis | Edvins Magnuss |
| Pēctecis | Rūdolfs Bēnuss |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1870. gada 24. maijā Lielsesavas pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija |
| Miršanas dati |
1945. gada 21. janvārī (74 gadu vecumā) Jaunsvirlaukas pagasts, Latvijas PSR, PSRS |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latviešu zemnieku savienība |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Alise Pauļuka |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Maskavas Universitāte |
Biogrāfija
labot šo sadaļuIzglītība un juridiskā darbība
labot šo sadaļuKārlis Pauļuks piedzima 1870. gada 24. maijā Lielsesavas pagasta "Gavēņos" (tagad Viesturu pagasts) lauksaimnieku Jēkaba un Grietas ģimenē. Sākotnēji mācījies Svitenes pamatskolā, 1882. gadā iestājies Jelgavas Klasiskajā ģimnāzijā. 1890. gadā iestājies Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē, ko pabeidzis 1894. gadā. Tajā pašā gadā kļuva par zvērināta advokāta Jāņa Čakstes palīgu. Studiju laikā uzņemts latviešu studentu korporācijā Fraternitas Moscoviensis. 1902. gada 14. decembrī kļuvis par zvērinātu advokātu Jelgavā. 1919. gadā kļuvis par Tiesu palātas priekšsēdētāju. 1920. gada 3. jūlijā atsāka strādāt par zvērinātu advokātu Jelgavā. 1924. gadā ievēlēts par zvērinātu advokātu palīgu konferenču vadītāju Jelgavā.[1]
Politiskā un sabiedriskā darbība
labot šo sadaļu
No 1906. gada bijis Jelgavas latviešu draudzes valdes priekšsēdis. 1915. gadā devies bēgļu gaitās uz Tērbatu. Pirmā pasaules kara laikā bijis Tērbatas latviešu bēgļu komitejas priekšsēdētājs. 1917. gada maijā ievēlēts Kurzemes Pagaidu zemes padomē, kur bija izpildu komitejas priekšsēdis. Deleģēts piedalīties Latviešu pagaidu nacionālās padomes darbā, 1918. gada janvārī ievēlēts par tās valdes priekšsēdētāja biedru. 1917. gadā bijis Latviešu zemnieku savienības (LZS) līdzdibinātājs.[1]
1918. gadā kopā ar zvērinātu advokātu Albertu Kviesi organizējis LZS darbību Jelgavā. Tautas padomes loceklis. 1919. gada 9. decembrī kļuva par tieslietu ministru Latvijas Pagaidu valdībā. Amatā bija līdz 1920. gada 11. jūnijam, kad sāka darboties Ulmaņa 1. Ministru kabinets. Tajā pašā laikā sācis darboties Satversmes sapulcē — Latvijas pirmajā tautas vēlētajā parlamentā. Darbojies LZS frakcijā. Vēlāk ticis ievēlēts arī 1. (1922), 2. (1925), 3. (1928) un 4. Saeimā (1931). Darbojies agrārajā, juridiskajā un satversmes komisijās. Satversmes sapulcē bija Zemgales vēlēšanu apgabala komisijas dalībnieks.[1]
1930. gada aprīlī, pēc tam, kad Alberts Kviesis kļuva par Valsts prezidentu, Kārlis Pauļuks tika iecelts par Saeimas priekšsēdētāja biedru. Šo amatu viņš saglabāja visu atlikušo 3. Saeimas darbības periodu, kā arī 4. Saeimas laikā. 1931. gadā ievēlēts Jelgavas pilsētas domē no Latviešu pilsoņu apvienības saraksta. 1934. gada maijā, kad notika t.s. "Ulmaņa apvērsums", Pauļukam tika uzlikts mājas arests. Viņš neatbalstīja Ulmaņa režīmu.[1]
Okupācija un nāve
labot šo sadaļuPadomju okupācijas apstākļos 1941. gada janvārī Kārli Pauļuku neieskaitīja Advokātu kolēģijā. 13. augustā, vācu okupācijas laikā, viņš tika pagaidām ieskaitīts kā zvērināts advokāts Jelgavā. Viņš aktīvi iesaistījās 1943. gadā dibinātā nacionālās pretestības kustības centra — Latvijas Centrālās padomes (LCP) — darbībā. Viņš, būdams 4. Saeimas prezidijā, bija arī LCP paplašinātā prezidija loceklis. 1944. gadā parakstīja Latvijas Centrālās padomes memorandu, kas prasīja atjaunot Latvijas neatkarību.[1]
Miris 1945. gada 21. janvārī Jaunsvirlaukas pagasta "Pauļukos".[2] Apbedīts Jelgavas Nikolaja kapos (tagad — Meža kapi).[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Tieslietu ministri». Latvijas Vēstnesis. Skatīts: 2012.06.05.
- ↑ Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 33. lpp. ISBN 9789934827051.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Edvins Magnuss |
Latvijas tieslietu ministrs 1919. gada 9. decembris — 1920. gada 11. jūnijs |
Pēctecis: Rūdolfs Bēnuss |