Eduards Balodis

Šis raksts ir par tautsaimnieku. Par citām jēdziena Balodis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Eduards Aleksandrs Balodis (1880-1951) bija latviešu skolotājs, tautsaimnieks un politiķis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Eduards Balodis Personīgā informācija Dzimis 1880. gada 26. maijā Litenes pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) Miris 1951. gada 1. oktobrī (71 gads) Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija) Tautība latvietis Nodarbošanās skolotājs

Dzīvesgājums

Dzimis 1880. gada 26. maijā Litenes pagastā Andreja Baloža ģimenē. Mācījās Litenes pagasta skolā, un Valkas skolotāju seminārā (1897-1900). Bija Plāteres un Lubānas pagastu skolu skolotājs (1900-1910). Studēja Kijevas komercinstitūtā (1910-1914), Rēzeknes komercskolas skolotājs (1914-1918) un direktors (1918-1919). Rēzeknes pilsētas domnieks, valdes loceklis (1917), Tautas padomes Latgaliešu frakcijas loceklis (1918-1920).

Pēc pārcelšanās uz Rīgu Centrālās savienības „Konzums” kooperācijas darbinieku kursu vadītājs (1919-1927), Latvijas Universitātes kooperācijas katedras privātdocents (1926), vecākais docents (1933), Latvijas Universitātes saimniecības padomes loceklis, Dr. oec. (1936), profesors (1937). Latvijas tautas bankas valdes sekretārs.

Miris 1951. gada 1. oktobrī Rīgā.

Darbi

• Kooperācija Latvijā 19. gs. (1929.),
• Latviešu kredītkooperācijas no pirmsākumiem līdz pasaules karam (1935),
• Modernās kooperācijas priekšteči Latvijā,
• Kooperācija skolām un pašmācībai,
• Patērētāju biedrību darbvedība un grāmatvedība