Jānis Ziediņš
Jānis Ziediņš (dzimis 1890. gada 21. janvārī, miris 1947. gada 22. novembrī) bija latviešu jurists, Latvijas Republikas Tiesu palātas tiesnesis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
| ||||||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1890. gada 21. janvārī. Pirms Pirmā pasaules kara sākuma (1910—1915) studēja tiesību zinātnes Tērbatas universitātes Juridiskā fakultātē, iestājās studentu korporācijā Lettonia. Kara laikā bijis bēgļu organizācijas "Dzimtene" kasieris. 1918. gadā atgriezies Latvijā. No 1919. gada līdz 1923. gadam bijis tiesnesis Jelgavas un Rīgas apgabaltiesās. 1923. gada decembrī iecelts par Latvijas Republikas Tiesu palātas locekli.[1]
1944. gada devies bēgļu gaitā uz Vāciju. Miris 1947. gadā Vīsbādenē.
Apbalvojumi labot šo sadaļu
- Triju Zvaigžņu ordenis — 3. šķira Nr. 642 (1931)[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 111. lpp. ISBN 9789934827051.
- ↑ «Valdības Vēstnesis Nr. 259 (17.11.1934), 2. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 22.01.2016.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |