Atvērt galveno izvēlni
Šis raksts ir par ārstu. Par citām jēdziena Jēkabs Alksnis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Jēkabs Alksnis (1870—1957) bija latviešu ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1924—1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1930—1931), aktīvs sabiedrisks darbinieks. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Jēkabs Alksnis
Jēkabs Alksnis
Personīgā informācija
Dzimis 1870. gada 22. augustā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Durbes pagasts, Grobiņas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1957. gada 7. martā (86 gadi)
Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Tautība latvietis
Bērni Arveds Alksnis
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Tērbatas universitāte, Pēterburgas kara medicīnas akadēmija
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis (1927, 1935)

Satura rādītājs

Dzīves gājumsLabot

Dzimis 1870. gada 22. (9.) augustā Durbes pagasta "Ķiviļos" galdnieka ģimenē.[1] Mācījās Durbē privātskolā, tad Liepājas ģimnāzijā (1886—1890). Studēja medicīnu Tērbatas universitātē (1890—1895), iestājās studentu korporācijā Lettonia. Pēc diploma iegūšanas bija ārsts Lazdonā (1896–1897), tad karaklausībā (1897—1903). Pēc tam papildinājās Sanktpēterburgas Kara medicīnas akadēmijā (1903—1907), līdztekus piedalījās Krievijas-Japānas karā (1904—1905).[2] 1907. gadā atgriezās dzimtenē, bija kara ārsts Liepājā (1907–1910). Liepājas slimnīcu komisijas vadītājs (1910—1914), Liepājas latviešu biedrības priekšnieks, ķirurģijas privātklīnikas vadītājs (1912—1914). Pirmā pasaules kara laikā kara ārsts dažādās vietās (1914—1918). Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā atgriezās Liepājā, kur strādāja par pilsētas slimnīcas virsārstu. Latvijas brīvības cīņu laikā bija Latvijas Apsardzības ministrijas Sanitārās daļas priekšnieks, vēlāk Landesvēra latviešu daļu kara ārsts, Lejaskurzemes kara apgabala vecākais ārsts pulkvedis (1919—1920). Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docents (1920), profesors (1924), pirmais ķirurģijas katedras vadītājs, Medicīnas fakultātes dekāns (1931—1933). Latviešu ārstu biedrības priekšnieks (1929—1932). Latvijas Ārstu Žurnāla dibinātājs un izdevējs (1923—1939, 1942—1944). Kauņas universitātes goda doktors (1933).

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1948. gadā uz Angliju. Miris 1957. gada 7. martā Londonā.

DarbiLabot

  • Medicīnas doktora disertācija par urīnvadu operācijām
  • “1896. gada zinātnisku grāmatu pārskats”, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas “Rakstu krājums” (1898)

LiteratūraLabot

AtsaucesLabot