Ernests Morics
Ernests Morics (1889-1955) bija latviešu farmaceits un politiķis, Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs (1904). 1. un 2. Saeimas deputāts no LSDSP (1922–1928), arodbiedrību darbinieks.[1]
Ernests Morics | |
---|---|
1. un 2. Saeimas deputāts | |
Amatā 1922. gads — 1928. gads | |
Satversmes sapulces deputāts | |
Amatā 1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris | |
| |
Dzimšanas dati |
1889. gada 13. martā Stendes pagasts, Talsu apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) |
Miršanas dati |
1955. gada 13. augustā (66 gadu vecumā) Blagoveščenska, Amūras apgabals, PSRS (tagad Krievija) |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija | Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija |
Profesija | farmaceits |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1889. gada 13. martā Stendes pagastā. Studēja farmāciju, 1904. gadā iestājās LSDSP. Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, 1. un 2. Saeimas deputāts. LSDSP Centrālkomitejas loceklis (1919—1931). Latvijas strādnieku slimo kasu savienības priekšsēdētājs, Latvijas Arodbiedrību Centrālā Biroja sekretārs līdz Ulmaņa apvērsumam 1934. gadā. Vācu okupācijas laikā darbojās Latvijas Centrālajā padomē. 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memorandā nodrukāts arī viņa uzvārds, bet viņa paraksts dokumentā nav.
Pēc Otrā pasaules kara beigām 1948. gada 5. aprīlī E. Moricu apcietināja un deportēja uz Sibīriju. Miris 1955. gada 13. augustā Blagoveščenskā, PSRS.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «letonika.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 15. maijā.