Jānis Celms
Jānis Celms (1895—1960) bija latviešu inženieris, pedagogs un valsts ierēdnis, Skolu departamenta direktors (1939—1940). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
| ||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1895. gada 19. martā Skrīveru pagasta "Pukutu" mājās. Mācījās Suntažu pagastskolā, Rīgas pilsētas reālskolā (beidza 1913). Uzsāka studijas Rīgas Politehniskajā institūtā, Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada martā iesaukts Krievijas Impērijas armijā, beidza karaskolu, piedalījās Pirmā pasaules kara (1916—1918) un Latvijas brīvības cīņās (1918—1920). Kā Atsevišķās studentu rotas leitnants piedalījies kaujās Kurzemē un Zemgalē, izcēlās kaujā pie Skrundas 1919. gada 3. martā.
Pēc kara strādāja par skolotāju Rīgā, turpināja studijas Latvijas Universitātes ķīmijas fakultātē (beidza 1933). Bija Izglītības ministrijas Kultūras fonda nodaļas vadītājs (1931), Mākslas un kultūras lietu pārvaldnieks (1936), Skolu departamenta vicedirektors (1938) un direktors (1939—1940). Izglītības ministrijas pārstāvis Latvijas profesiju kameras prezidijā (1939—1940).[1] Vācu okupācijas laikā 1941. gadā dažus mēnešus bija Izglītības ģenerāldirekcijas vadītājs, vēlāk LU Ķīmijas fakultātes asistents.
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās trimdā uz Vāciju, kur bija skolotājs latviešu bēgļu nometnēs, bija Latviešu Centrālās padomes Izglītības nozares vadītājs (1946—1948) un Latviešu nacionālās padomes prezidija priekšsēdis. Vēlāk pārcēlās uz dzīvi ASV, dzīvoja Oregonas štatā. Miris 1967. gada 30. decembrī Portlendā, apbedīts Rožu kapos.
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- Lāčplēša Kara ordenis, III šķira (# 2014)
- Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (# 1824)