Arvīds Mālītis

Arvīds Mālītis (1900–1971) bija latviešu grāmatizdevējs. Izdevniecības „A. Gulbis” īpašnieks (1936-1940), Latvijas rūpniecības kameras izdevēju un tirgotāju sekcijas priekšsēdētājs. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Arvīds Mālītis
Personīgā informācija
Dzimis 1900. gada 12. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1971. gada 28. septembrī (70 gadi)
Valsts karogs: Austrālija Melburna, Austrālija
Nodarbošanās grāmatizdevējs


Latvijas grāmatizdevēju grupa (pirms 1944. gada). 1. rindā no kreisās: 1. Ludolfs Liberts, 2. Ansis Auziņš, 3. Pēteris Mantnieks, 4. Arturs Bērziņš, 5. Arvīds Mālītis, 6. Kārlis Skalbe, 7. Helmārs Rudzītis, 8. ?. 2. rindā: 1. Jānis Grīnbergs, 2. Edgars Ķiploks, 3. Kaktiņš, 4. Paulis Veismanis, 5. Ilmārs Roze, 6. Jānis Kadilis, 7. Indriķis Zeberiņš, 8. ?, 9. ?. 3. rindā: 1. Bīskaps, 2. Kārlis Sūniņš, 3. Krūze, 4. Kaupiņš, 5. Ābols, 6. ?, 7. ?

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1900. gada 12. novembrī Rīgā. Mācījās Rīgas reālģimnāzijā. Latvijas brīvības cīņu laikā bija Rīgas skolnieku rotas, pēc tam Atsevišķā III bataljona un 3. Jelgavas kājnieku pulka karavīrs (1919). Latvijas kara skolas kadets, pēc skolas beigšanas paaugstināts leitnanta pakāpē, bija Bruņoto vilcienu diviziona Ložmetēju vada komandieris (1920-1921).

Studēja Latvijas Universitātē, bija studentu korporācijas Fraternitas Livonica loceklis. Strādāja sava mātesbrāļa Anša Gulbja izdevniecībā, pēc viņa nāves 1936. gadā pārņēma izdevniecības vadību. Turpināja izdot „Latviešu konversācijas vārdnīcu”.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā viņš devās trimdā uz Vāciju, vēlāk pārcēlās uz dzīvi Austrālijā. Miris 1971. gada 28. septembrī Melburnā.[1][2][3]

ApbalvojumiLabot

AtsaucesLabot

  1. biographien.lv
  2. Miris Latviešu konversācijas vārdnīcas izdevējs. — Londonas Avīze Nr.1299 (22.10.1971)
  3. 3,0 3,1 Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 297. lpp. ISBN 9789934827051.
  4. Valdības Vēstnesis Nr. 261 (17.11.1932), 4. lpp.