Jānis Tirzītis
Jānis Tirzītis (1896-1951) bija latviešu virsnieks un agronoms, Lauksaimniecības kameras Lauksaimniecības tautas augstskolas pārzinis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
| ||||||||||||
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1896. gada 13. septembrī Liezeres pagasta Dzirkstu mājās. Mācījās Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrības lauksaimniecības skolā Priekuļos (beidza 1915). Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas impērijas armijā, dienēja 172. kājnieku rezerves pulkā un 12. ķīmiskās komandas meteoroloģiskajā stacijā, demobilizējās 1918. gada janvārī.
Latvijas brīvības cīņu laikā iestājās Vidzemes "zaļajā" partizānu armijā un piedalījās kaujās pret lieliniekiem, izcēlās kaujā pie Mēdzūlas 1919. gada 14. maijā. Atsevišķā izlūku bataljona, vēlāk 2. Ventspils kājnieku pulka sastāvā piedalījās kaujās bermontiešiem, bija leitnants, velosipēdistu rotas komandieris (1919). Piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās (1920).
1920. gada beigās atvaļināts no armijas, studēja Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē (beidza 1927). Bija 7. Valkas aizsargu pulka rotas komandieris un agronoms Ērģemē, saimniekoja savā jaunsaimniecībā Liezeres pagastā. Lauksaimniecības kameras biškopības un dārzkopības nodaļas vadītājs un Lauksaimniecības tautas augstskolas pārzinis.
Pēc Otrā pasaules kara bija Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas pasniedzējs. Miris 1951. gada 7. februārī Rīgā, apbedīts II Meža kapos.[1]
Darbi labot šo sadaļu
- Kāpostu un citu dārzeņu konservēšana skābējot. Latvijas Valsts izdevniecība, 1948. - 91 lpp.
Apbalvojumi labot šo sadaļu
- Lāčplēša Kara ordenis, III šķira (# 2043)
- Viestura ordenis, IV šķira (1938)
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «lkok.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. janvārī. Skatīts: 2014. gada 7. maijā.